Sākumlapa     Izdrukāt

 LV    RU    EN  

Koncertu cikli un īpašas norises vietas

Tonkünstler Orchestra Wien (Austrija)

Rīgas debija
Piektdien, 2005.gada 10.jūnijā pl.19.00
Lielajā ģildē

Vīnes Tonkünstler simfoniskais orķestris(Austrija)

Diriģents Kristjans Jervi (Kristjan Järvi),
Vīnes Tautas operas soliste Anneli Pēbo (Annely Peebo, mecosoprāns)

Programmā:
Ludvigs van Bēthovens. Septītā simfonija
Gustavs Mālers. Dziesmas ar Rikerta dzeju
Rihards Štrauss. Fragmenti no operas “Intermeco”

Simfoniskā orķestra Tonkünstler vēsture sākusies jau Haidna un Mocarta laikos - 1771.gadā Vīnes komponists Floriāns Leopolds Gasmans lika pamatus pasaulē pirmajai mūzikas biedrībaiTonkünstler-Sozietät,  kas atbalstīja komponistus un organizēja labdarības koncertus.

XX gadsimta sākumā vajadzība pēc simfoniskas mūzikas Vīnē bija tiktāl pieaugusi, ka līdzās Vīnes filharmonijas unConcertverein orķestriemTonkünstler biedrībai  nācās izveidot trešo pilsētas orķestri. VīnesTonkünstler orķestra popularitāte strauji pieauga kopš tā sniegtajiem svētdienu pēcpusdienu koncertiem.

Pirmā pasaules kara laikā mūzas apklusa. Orķestris sabruka. Tomēr vēl līdz 1933.gadam Tonkünstlerbiedrība rīkoja koncertus, kuros, starp citu, uzstājās toreiz jaunais Vilhelms Furtvenglers.

1946.gadā Lejasaustrijas zemes simfoniskais orķestris (līdz tam pazīstams kā  Gau-Symphonie-Orchester Niederdonau) pārņēma Tonkünstlervārdu un atjaunoja svētdienu un abonementu koncertus. Savu radošo zenītu orķestris sasniedza laikā no 1984.līdz 2000.gadam, kad tā vadītājs bija slavenais itāļu maestro Fabio Luizi. Kopš 2003.gada orķestra galvenais diriģents ir Kristjans Jervi.

Dažādos laikos ar orķestri sadarbojušies tādi izcili diriģenti kā Klemenss Krauss, Pauls Hindemits, Arvīds Jansons, Mariss Jansons, Zubins Mehta, Kristofs fon Dohnāņi. Iespaidīgs ir arī solistu saraksts – Artūrs Grimjo, Leonīds Kogans, Mstislavs Rostropovičs, Alfrēds Brendels, Grigorijs Sokolovs, Edita Gruberova, Agnese Baltsa, Krista Ludviga un daudzi citi izcili meistari. Tonkünstler orķestris kļuva par skrejceļu tādiem fantastiski apdāvinātiem jaunajiem mūziķiem kā Reno Kapisons un Helēne Grimo.

Līdzas koncertiem Tonkünstler orķestris piedāvā savai publikai arī operu un operešu koncertizpildījumus. Tas ir arī pirmais orķestris Austrijā, kuram ir savs mūzikas izglītības departaments.

Vīnē orķestra bāze atrodas  slavenajā Musikverein. Lejasaustrijā orķestris mīt lieliskajā, mūsdienīgajāFestspielhaus. Katru gadu  no maija līdz oktobrim orķestris strādā savā vasaras rezidencē – romantiskajā Grafenegg pilī, bet ziemā Lejasaustrijas klausītāji sava iemīļotā orķestra priekšnesumā bauda Jaungada koncertus.

Tonkünstlerorķestra programmās ir gan tradīcijas, gan jaunatklājumi. No vienas puses, orķestris kultivē klasisko repertuāru. No otras – propagandē jaunus ceļus, avangardu, mūziku filmām… Eiropas klausītāji allaž jūsmo par šī orķestra māksliniekiem. Viņu spēli ir iespējams dzirdēt arī kompaktdiskos, kuros ieskaņota Šūberta, Bruknera, Mālera, Riharda Štrausa un Johana Štrausa mūzika.  

Kristjans Jervi ir dzimis 1972.gadā Tallinā, slavenā maestro Nēmes Jervi ģimenē (pazīstamais diriģents Pāvo Jervi ir Kristjana vecākais brālis). Būdams vēl  bērns, viņš kopā ar vecākiem devās uz Ņujorku, kur sāka mācīties klavierspēli un diriģēšanu Manhetenas Mūzikas skolā. Vēlāk viņš apmeklēja Tatjanas Nikolajevas meistarklases Zalcburgā. 1993.gadā Ņujorkā viņš organizēja The Absolute Ensemble, kas šobrīd uzskatāms par vienu no izcilākajiem kameransambļiem. The Absolute Ensemble ieraksti tika nominēti  Grammy balvai un saņēma Kritiķu balvu Vācijā.

No 1998.līdz 2000.gadam Kristjans Jervi strādāja Losandželosas filharmonijas orķestrī kā Esas-Pekas Salonena asistents un sensacionāli debitēja uz Hollywood Bowlskatuves. Viņš ir uzstājies kopā ar daudziem pasaules orķestriem, to vidū -  ar Adelaide Symphony, Hallé Orchestra of Manchester, BBC Philharmonic Orchestra un Budapeštas Festivāla orķestri, ar Bambergas simfonisko orķestri un Ķelnes WDR orķestri, ar Berlīnes un Frankfurtes radio orķestriem, ar Štutgartes filharmonijas orķestri, Stokholmas filharmonijas orķestri, Itālijas RAI Nacionālo simfonisko orķestri un Japānas filharmonijas orķestri.

 

Kad jaunā igauņu dziedātāja Anneli Pēbo Zalcburgā  nodziedāja Dvoržāka Stabat mater, vietējās avīzes tūdaļ atzīmēja viņas teicamo tehniku un sajūsmināti piebilda: samtaina balss un Madonnas seja.

Pēc pianistes un kordiriģentes diploma saņemšanas Anneli Pēbo turpināja mācīties Vīnes Mūzikas un atskaņotājmākslas universitātes Operas dziedāšanas klasē. Kopš 1997. gada šī smalkā māksliniece un apburošā sieviete  ir Vīnes Tautas operas soliste.

Viņas 2005.gada jaundarbi ir Niklāvs Hofmaņa stāstos Savonlinnā, Dorabella Cosi fan tutte Dženovas Teatro Carlo Felice, kā arī koncerti Romā, Florencē, Turīnā, Parīzē, Leipcigas Gewandhaus koncertzālē, Helsinkos un dzimtajā Tallinā.

Dziedātājas dziļo muzikalitāti augstu novērtējuši tādi diriģenti kā Žoržs Pretrs, Plasido Domingo, Nēme Jervi, Kristofers Hogvuds un Fabio Luizi. Viņa ir piedalījusies Franko Dzefirelli, Džordžo Strēlera un Roberta Karsena iestudētās izrādēs.

Īpašu cieņu viņa pelna kā baroka operu pirmklasīga interprete un  koncertdziedātāja. Anneli Pēbo vārds ir pazīstams Zalcburgas un Bregencas festivālos,  Berlīnes un Minhenes koncertzālēs, Wiener Musikverein, Wiener Konzerthaus un Gewandhaus Leipzig zālēs. Viņas plašajā repertuārā ir triju gadsimtu komponistu skaņdarbi – no Baha līdz Šēnbergam.

2002.gadā Anneli Pēbo pārstāvēja dzimto Igauniju daudzmiljonu auditorijas priekšā,  piedaloties Eirovīzijas konkursā Tallinā un iegūstot tajā Grand Prix.

2003.gada rudenī viņa piedalījās Bēthovena Devītās simfonijas atskaņojumā Vatikānā, pāvesta Jāņa Pāvila II  pontifikāta 25.gadadienā. Tai pašā 2003.gadā  viņa dziedāja koncertā kopā ar Andrea Bočelli.

 

Septīto simfoniju Ludvigs van Bēthovens pabeidza, pārkāpis savu četrdesmit gadu slieksni. Viņš jutās radošā spēka un spēju virsotnē. Taču komponista laikabiedros šis skaņdarbs radīja apjukumu. Prieka un dzīves enerģijas pārpilnība viņiem likās pārmērīga un līdz ārprātam nevaldāma. Tikai vēlāk cilvēkiem izdevās pietuvoties šī pārsteidzošā skaņdarba būtībai un saprast to.

Vāgners tajā saskatīja “dejas apoteozi”, Nīčem tas kļuva par vienu no “dionīsiskā pola” fundamentālajiem punktiem mākslā. Īpaši tas attiecas uz pirmo un ceturto daļu, kā arī uz skerco malējām epizodēm. Ar tām krasi kontrastē drūmais Allegretto, kas rakstīts pasakaljas formā, un skerco daļas dziedošais trio, kurā var saklausīt austriešu dziesmas melodiju. Simfonijas pirmatskaņojums notika 1813.gada decembrī Vīnes universitātes zālē. Diriģēja autors.

 

Gustavs Mālers ir liels simfoniķis un bijis izcils diriģents. Taču, būdams īstens austrietis, viņš nevarēja paiet garām dziesmas žanram, kuram godu parādījuši gandrīz visi komponisti, kuri dzīvojuši Vīnē – Eiropas mūzikas galvaspilsētā.

Mālera dziesmas ir grūti klasificējamas. Tas īsti nav romances, tas nav arī dramatiskas ainas, taču katrā no dziesmām var atrast kaut ko gan no pirmajām, gan no otrajām. Būdams dekadences laikmeta dēls, Mālers savās dziesmās pievērsās te naivitātei, te ekstremālām sajūtām, te izsmalcinātībai, te šķīstībai…

Dziesmās ar Frīdriha Rikerta dzeju ir pasvītrots apcerīgums, atturība, pat zināma atsvešinātība. Caurspīdīgais orķestra skanējums reizumis līdzinās solistu ansambļa skanējumam. Taču galvenais šajā mūzika ir cilvēka dvēseles noskaņojuma brīži . Un tos Mālers spēja attēlot tā, kā neviens cits.

 

Operu “Intermeco” Rihards Štrauss pabeidza tūlīt pēc Pirmā Pasaules kara. Tās pirmizrāde notika 1924.gadā Drēzdenē.

Operas satura centrā ir visai banāls notikums, ģimenes dzīves proza: laulātā pāra ķilda, greizsirdība un salabšana. Darbība notiek Vīnē XX gadsimta sākumā. “Birģeru komēdija ar simfoniskām intermēdijām” – tāds ir operas žanrs, ko noteica pats autors. Tā ir dialogu stila opera, ikdienas stāsts, ko lielmeistara roka uzrakstījusi eleganti un viegli ironiski.

Uz operteātra skatuves skaņdarbs īsti neatrada sev vietu. Taču simfoniskās intermēdijas, pateicoties to īpašajam smalkumam un spilgtumam, sāka dzīvot pašas savu dzīvi jau uz koncertskatuves.


Koncerts notiek:

Datums, laiks, vieta

Koncerts

Biļešu cenas

10.06.2005 plkst. 19:00
Lielā Ģilde

Tonkünstler Orchestra Wien (Austrija)
Diriģents Kristiāns Jērvi, soliste Anneli Pēbo (mecosoprāns). Programmā: Bēthovens, Mālers, Rihards Štrauss

 

Apskatīties pasūtījumu vēsturi
Jūsu e-pasts:

© Hermaņa Brauna fonds | Izstrādāts Profero, 2002-2011