Sestdien, 2005.gada 21. maijā plkst. 18.00
Dzintaru koncertzālē
VASARAS SEZONAS ATKLĀŠANA
Vieglās mūzikas koncerts. Programmā fragmenti no mūzikliem un džeza kompozīcijas
Oļega Lundstrēma džeza orķestris
 Pastāv uzskats, ka afroamerikāņiem ir jāspēlē džezs, brazīliešiem bosanova un krieviem Kaļinka. Oļega Lundstrēma orķestris skaisti atspēko šo nacionālo hipotēzi. Paši afroamerikāņi ir atzinuši Oļegu Lundstrēmu par internacionālu superzvaigzni, apstiprinot savu atzinību ar prēmiju un Ņujorkas kluba Leonardo Zelta zvaigzni.
Par ko viņi iedeva šo zvaigzni? Par Elingtona māksliniecisko principu audzēšanu Krievijas augsnē, - tā teica Oļegs Lundstrēms.
Oļega Lundstrēma orķestris ir lielu starptautisku džeza mūzikas festivālu pastāvīgs dalībnieks. To vidū ir Tallina-67, Prāga-78 un Prāga-86, Sofija-86, Džezs Diktaunā-88 Holandē, PSRS mākslas festivāls Indijā (1988), Grenoble-90 Francijā, Elingtona piemiņai veltīts festivāls Vašingtonā, ASV (1991), bigbendu festivāls Imatra-92 Somijā, starptautiskais džeza mūzikas festivāls Santabarbarā ASV(1998). 1994.gadā, sakarā ar orķestra sešdesmitgadi, tas tapa ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā kā vecākais, nepārtraukti strādājošais džeza orķestris pasaulē (Kaunta Beizija orķestris ir gadu jaunāks). 1998. gadā tas kļuva par pirmo džeza orķestri, kas jelkad uzstājies Maskavas konservatorijas Lielajā zālē.
Oļega Lundstrēma orķestris ir īsta džeza mūziķu kalve. Pietiek atcerēties tādus dziedātājus ka Maija Kristaļinska, Alla Pugačova, Irina Ponarovska, Irina Otijeva, Valērijs Obodzinskis
Oļegs Lundstrēms ir pēckara Krievijas džeza simbols un karogs. Līdz pat šodienai vārdi Lundstrēma orķestris nozīmē augstākās proves bigbenda džezu un savā ziņā arī universitāti, kurai cauri izgājuši piecu paaudžu džeza mūziķi.
2002. gadā Oļegs Lundstrēms svinīgi nodeva diriģenta zizli savam skolniekam Georgijam Garaņjanam komponistam, aranžētājam, diriģentam un publikas elkam. Kādreiz Garaņjans bija izcilā Zelta astoņnieka līderis. 1958.gadā Garaņjans spēlēja sesto saksofonu Lundstrēma orķestrī. Šodien viņš ir vienīgais Krievijas Valsts prēmijas laureāts un Krievijas Tautas mākslinieks saksofonistu saimē, kā arī starptautisko konkursu laureāts un vienīgais džeza mūziķis, kuram ir abonements Maskavas konservatorijas Lielajā zālē.
Inese Galante
 Katru gadu, neraugoties uz aizņemtību, Inese Galante atgriežas Rīgā. Ikviena viņas uzstāšanas kļūst par notikumu pilsētas mūzikas dzīvē, un visas biļetes tiek izpārdotas jau priekšlaikus.
Ineses Galantes dabiski siltā balss dziedātājas karjeras sākumā bija viegla un liriska, bet laika gaitā tā ieguvusi dramatiskas krāsas, reizē nezaudējot lidojuma elpu un sirsnību. Viņas aktierspēle saista ar izteiksmes dabiskuma un pārdomāta tēla slīpējuma saskaņu. Katra viņas loma ir patiess atveidojamās varones psiholoģiskais portretējums.
Viņa dzied Vācijas, Francijas, ASV un Izraēlas lielākajos operteātros, prestižās Šveices, Beļģijas, Luksemburgas, Austrālijas, Dienvidkorejas, Francijas (Mstislava Rostropoviča 70 gadu jubilejas koncerts 1997.gadā,Jolantasuzvedums Vasilija Sinaiska muzikālajā vadībāThéâtre des Champs Élyséeskopā ar Gegamu Grigorjanu), Holandes (koncerts Roterdamā kopā ar Hosē Karerasu 2001.gadā) koncertzālēs. Pieminēšanas vērti ir viņas koncerti Londonā (debija Barbican Centre 1998.gadā, solokoncerts Wigmore Hall 1999.gadā, debija Albert Hall 2000.gadā, labdarības solokoncerts Kengsington Palace pēc karaliskās ģimenes uzaicinājuma un tās klātbūtnē 2001.gadā). 2005.gada pavasarī Stokholmā viņa dziedāja Zviedrijas karalim.
Viņas CD Debut Holandē saņēmis Zelta (1999) un Platīna (2001) diskus pēc 25 000 eksemplāru izpārdošanas. Radio BBC atzinis viņas CD Arietta par labāko albūmu klasiskas mūzikas nominācijā (2000). Britu skaņu ierakstu firma Cаmpion Records, kas laidusi klājā jau 10 dziedātājas diskus, uzskata viņu par savu zvaigzni. 2002.gadā Ineses Galantes pārdoto albūmu skaits pārsniedza 200 000.
Inesei Galantei ir ļoti plašs kamermūzikas un operu repertuārs. Bet viņas iemīļotākās lomas ir Verdi un Pučīni varones: Mimī, Violeta, Liu, Džilda, Leonora, Čo-čo-sana
Taču pirmoreiz šajā koncertā viņa dziedās vienvienīgi ārijas no mūzikliem, dāvājot publikai vasaras un svētku noskaņas. Augustā Dzintaru koncertzālē Hermaņa Brauna fonds atklās pirmo festivālu Aicina Inese Galante.
Intars Busulis
Dzimis 1978.gadā Talsos. Mācījies Jāņa Osīša trombona klasē Talsu mūzikas skolā un ar izcilību absolvējis Ventspils mūzikas koledžu. Skolas gados spēlējis un dziedājis bērnu diksilendā Talsu Sprīdīši . Pēc mācībām dažus gadus spēlējis Nacionālo Bruņoto spēku štāba orķestrī un popgrupā Cafe. Tad sācis patstāvīgu karjeru kā solists-trombonists un džeza dziedātājs.
Intars Busulis ir Baltijas jauno džeza dziedātāju konkursa SONY JAZZ STAGE uzvarētājs. Piedalījies džeza konkursā Pori pilsētā (Somijā), Kauņā (Lietuvā), Kārā (Igaunijā) un citos. 2004.gadā uzstājies MIDEM (Francijā). 2005.gada pavasarī kā vienīgais Latvijas pārstāvis Eiropas Jauniešu džeza orķestrī piedalījies 13 koncertos Eiropā un Kanādā.
Spēlē un dzied džeza klubos un festivālos. Viņa repertuārā ir džeza zelta krājums un popmūzikas klasika, taču jaunais mūziķis cenšas individualizēt katru skaņdarbu. Viņš ir iecerējis sagatavot Latīņamerikas mūzikas programmu.
Deniss Macujevs
 Viņa spožo klavierspēli kritiķi salīdzina ar zibeni, bet viņu pašu dēvē par titānu un atlētu, vienlaikus atzīmējot atskaņojumu daiļrunību, gaismēnu bagātību, stila skaidrību un lirisko epizožu sirsnību.
Denisa Macujeva spožā zvaigzne iedegās tūliņ pēc viņa triumfālās uzvaras 11.Starptautiskajā Čaikovska konkursā 1998.gadā (pirms tam viņš uzvarēja Johannesburgas un Parīzes konkursos). Sekoja simtiem koncertu visprestižākajās pasaules koncertzālēs - Carnegie Hall un Lincoln Center Ņujorkā, Kennedy Center Vašingtonā, Salle Gaveau Parīzē, Mozarteum Zalcburgā, Musikhalle Hamburgā, Metropolitan Opera City Tokijā un, protams, Maskavas konservatorijas Lielajā zālē un Sanktpēterburgas filharmonijas Lielajā zālē.. Jaunais pianists ir uzstājies tādos festivālos kā Krievijas ziema Maskavā, Andrew Lloyd Webber Festival Londonā, Auvers-Sur-Oise un La Cote-St-Andre (Berlioz) festivālos Francijā, Šopēna festivālā Dužņikos (Polijā), festivālos Brazīlijā, Ķīnā, Spānijā, Turcijā
Deniss Macujevs ir dzimis 1975.gadā Irkutskā, mūziķu ģimenē. Klavieres sācis spēlēt klavieres četru gadu vecumā, bet, kad viņam bija deviņi gadi, debitējis, atskaņojot kādu no Haidna klavierkoncertiem. Absolvējis profesoru Alekseja Nasedkina un Sergeja Dorenska klavierklases Maskavas konservatorijā.
Pianista repertuārs ir ļoti plašs, tomēr vistuvākā viņam ir komponistu romantiķu (Lists, Šūmanis, Šopēns) mūzika. Viņš dievina klasisko džezu un laiku pa laikam uzstājas kā džeza pianists, atskaņojot pats savas kompozīcijas un improvizējot par populārām džeza tēmām. Endrū Loida Vebera festivālā viņš bija pirmais klasiskais pianists, kurš atskaņoja programmu, veidotu no džeza pārlikumiem un improvizācijām par Loida Vebera operu tēmām.
Deniss Macujevs ir sadarbojies ar daudziem slaveniem Krievijas simfoniskajiem orķestriem un tādiem izciliem diriģentiem kā Jevgeņijs Svetlanovs, Mihails Pļetņovs, Vladimirs Spivakovs, Vladimirs Fedosejevs, Valerijs Poļanskis, Marks Ermlers.
Pianists daudz koncertē. 2000.-2001.g. sezonā, piemēram, viņš sniedza vairāk nekā 110 koncertu visā pasaulē, 2003.gadā uzstājās Sanktpēterburgā, pilsētas trīssimtgadē, bet tā paša gada decembrī piedalījās Maskavas Starptautiskā Mūzikas nama atklāšanas ceremonijā un spēlēja, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam klātesot. |
