 Svētdien, 2005.gada 4.septembrī plkst.18.00, Dzintaru koncertzālē
Vasaras sezonas noslēguma koncerts
Lietuvas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Jozs Domarks
Solisti:
Liora Grodnikaite (mecosoprāns, Londona, Covent Garden)
Virgilijs Noreika (tenors, Viļņa)
Staņislavs Igoļinskis (klavieres, Sanktpēterburga)
Programmā:
Bizē, Hačaturjana, Štrausau.c. orķestra darbi
Šopēns Otrais klavierkoncerts
Ārijas un dueti no krievu un Rietumeiropas komponistu operām
Iemīļtā mūzika izcilu Baltijas mūziķu izpildījumā!
 Reiz kādā ārzemju koncertturnejā Lietuvas Nacionālais simfoniskais orķestris atskaņojis Kubiešu uvertīru. Mūziķi spēlējuši tik temperamentīgi un dzīvīgi, ka publika bija gatava noticēt šis orķestris nav no Baltijas jūras krastiem, bet no Antiļu salām!
Lietuvas NSO tika dibināts 1940. gadā, pateicoties komponistam, pianistam un diriģentam Balim Dvarionam. Orķestris ir piedalījies daudzos starptautiskos festivālos Maskavas zvaigznes, Krievu ziema, Varšavas rudens, Prāgas pavasaris, Šlēzvigas-Holšteinas festivāls, mūsdienu mūzikas festivāls Sanktpēterburgā
Pie orķestra pults stāvējuši Kirils Kondrašins, Mstislavs Rostropovičs, Vladimirs Fedosejevs, Nēme Jervi, Kurts Mazurs, Justuss Francs, Kšištofs Pendereckis
Ar orķestri muzicējuši tādi izcili meistari kā dziedātāji Monserrata Kavaljē, Džesija Normena, Violeta Urmana un Sergejs Larins, pianisti Emils Gilelss, Dmitrijs Baškirovs un Nikolajs Petrovs, vijolnieki Leonīds Kogans, Gidons Krēmers, Viktors Tretjakovs un Vladimirs Spivakovs, čellisti Natālija Gūtmane un Dāvids Gērings, altists Jurijs Bašmets
Lietuvas NSO dēvē par Lietuvas kultūras un mākslas sūtni. Tā vieskoncertu ģeogrāfija pastāvīgi paplašinās: Vācija, Beļģija, Anglija, Skotija, Japāna, Itālija, Austrija, Francija, Šveice, Spānija, Turcija
Pēdējos gados orķestri aicina uz prestižiem starptautiskiem festivāliem Kolmārā, Augšpomerānijā un Ļubļanā, uz Classico Pompeiano Festival Itālijā, uz Djagiļeva festivālu Groningenā un Echternach Festival Luksemburgā
Tas ir viens no ārkārtīgi retiem gadījumiem mūzikas pasaulē, ka 40 gadu garumā orķestrim ir tikai viens galvenais diriģents! Un tas ir Juozs Domarks, izcils meistars, Sanktpēterburgas konservatorijas absolvents, Iļjas Musina māceklis. Kā diriģents Domarks debitējis arī Sanktpēterburgā 1961.gadā. Viņa muzicēšanas manierei piemīt īpašs temperaments, smalka gaume un atskaņojamās mūzikas stila dziļa izpratne.
 Virgīlijs Noreika ir cilvēks - leģenda. 1958. gadā viņš absolvējis Lietuvas konservatoriju. 1959.gadā debitējis Lietuvas Operā Alfrēda lomā Verdi Traviatā, kas vēlāk kļuva par dziedātāja kroņa partiju. 1965.-1966. gadā stažējās Milānas teātrī La Scala, kur viņam bija gods dziedāt Pinkertona partiju.
Dziedātāja repertuārs ir milzīgs 40 lomas: Kavaradosi, Fausts, Rūdolfs, Otello
Viņš ir uzstājies Krievijas Lielajā teātrī, Buenosairesas teātrī Colon, Parīzes teātrī Grand Opera
1997.gadā viņš saņēma prestižo Kipras balvu, ko piešķir Lietuvas Operas draugu biedrība. Šī balva ir nosaukta lietuviešu tenora un maestro Noreikas skolotāja Kipra Petrauska vārdā.
 Liora Grodnikaite ir dzimusi Viļņā. 2001.gadā viņa absolvējusi Lietuvas Mūzikas akadēmiju, pēc tam stažējusies ASV, kur arī sākusies viņas starptautiskā karjera. Kopš 2004.gada Liora Grodnikaite ir Londonas Karaliskās operas Covent Garden Jauno mākslinieku programmas dalībniece.
Viņa piedalījusies daudzos ASV nacionālajos un arī starptautiskajos konkursos. Taču rīdzinieki viņu atceras kā Jāzepa Vītola starptautiskā konkursa finālisti 1999.gadā, kad viņa itin visus apbūra ar brīnišķīgu, spilgtu, kaislīgu zema tembra balsi.
Viņas repertuārā ir tādas lomas kā Andželīna (Rosīni operā Pelnrušķīte), Rudžjēro (Hendeļa operā Alčīna), Trešā Dāma (Mocarta operā Burvju flauta), Lukrēcija (Britena operā Lukrēcijas apkaunošana)
Lielas formas skaņdarbu vidū Mocarta Rekviēms, Baha un Bēthovena mesas, Šimanovska Stabat Mater
Viņas debija uz Covent Garden skatuves notika pirms gada Verdi operā Likteņa vara. Šobrīd Liora piedalās vairākās Karaliskas Operas izrādēs. Viņa dzied nāru Floshildu Vāgnera operā Reinas zelts un piedalās Verdi operās: Traviatā (Flora), Rigoletto (Madalēna), Otello (Emīlija)
 Šī izcilā pianista māksla ir pēdējā romantikas sala! Jau trīsdesmit gadus Sanktpēterburgas konservatorijas profesors Staņislavs Igoļinskis regulāri koncertē Rīgā, un mūsu publika viņam atbild ar patiesu mīlestību.
Vēl būdams students, viņš guvis spožus rezultātus konkursos. Igoļinska galvenās uzvaras Čaikovska konkursā Maskavā un Karalienes Elizabetes konkursā Briselē.
Tāpat kā Šopēnu, viņu varētu nepārspīlējot dēvēt par klavieru dzejnieku. Viņa spēles maniere ir harmoniska, stingra, tai nepiemīt ārišķīgi efekti, bet raksturīgās runājošās intonācijas liek sajust muzikālā stāstījuma neierobežoto plūdumu. |
