Otrais Starptautiskais mūzikas festivāls
SUMMERTIME AICINA INESE GALANTE
Svētdien, 2006.gada 13.augustā pl.19.00
Dzintaru Lielajā koncertzālē
Džeza mūzikas koncerts
Bratsch (Francija)
Dans Garibjans (Dan Gharibian, ģitāra)
Bruno Žirārs (Bruno Girard, vijole)
Pjērs Žakē (Pierre Jacquet, kontrabass)
Nano Peilē (Nano Peylet, klarnete)
Fransuā Kastjello (François Castiello, akordeons)
Ansamblis Bratsch - tas ir franču mūziķu piecinieks, kas saknes dzen daudzu Eiropas tautu folklorā. Ansambļa dalībnieki tic tam, ka mūziku, ko viņi spēlē, zinātnieki un pētnieki reiz dēvēs par tautas mūziku, kaut arī viņi paši savus skaņdarbus ironiski dēvē par pirms-tautas mūziku. Ansambļa koncerti ir allaž spoži, ārkārtīgi emocionāli un tehniski nevainojami. Bratsch mūziķi ir apbraukājuši visu pasauli un ansambļa pastāvēšanas 30 gadu laikā uzstājušies labākajās koncertzālēs no Parīzes Olimpijas līdz Londonas Alberta zālei.
Vārds bratsche nozīmē čigānu vijoli, precīzāk alta vijoli ar trijām stīgām, kas sendienās kalpojusi dziedātāju pavadīšanai. Starp citu, tieši šo vijoli Bratsch nemaz neizmanto. Un vispār viņi nav čigāni, kurus interesē džezs. Viņi jauc kopā džezu, klezmeru mūziku, Balkānu tautu mūziku, čigānu melodijas, austrumslāvu tautu dziedājumus un franču šansonu. Bet ansambļa muzicēšanai piedēvētais apzīmējums čigānu džezs liecina nevis par žanru vai virzienu, bet drīzāk gan par brīvības garu un spēju aptvert visu pasauli.
Ir pilnīgi skaidrs, kādēļ Bratsch pievērsies čigānu mūzikai: šī klejojošā tauta ir aptvērusi daudzu pasaules tautu mūzikas tradīcijas. Savulaik čigānu mūzika ideāli atbilda stilistiskajam apzīmējumam world music - tādēļ, ka tā kalpoja par pamatu jebkurai folklorai. Šodien par tādu pamatu, it īpaši - Bratsch gadījumā, ir pārvērties džezs, kas organiski sasaista kopā daudzveidīgas etniskās melodijas.
Čigānu, rumāņu, ebreju, grieķu, ungāru, krievu un arābu mūzika ansambļa Bratsch mākslinieku dedzīgajā atskaņojumā stāsta mums par brīnumzemi Eldorado, kuru kartē nemaz neatrast. Dosimies turp kopā ar Bratsch!