
Programmā: Drama Box brīnumaina lāde, kurā glabājas gan mūsdienu portugāļu dzejas inspirētas tradicionālās fadū dziesmas, gan emocionāli tiešas spāņu bolero un tango melodijas. Izrādes noformējumā tiks izmantotas pašas mākslinieces uzņemtās fotogrāfijas, jo fotomāksla viņai ir tikpat tuva, cik mūzika.
Visa pasaule ir klausījusies fadū mūziku Mizijas (MÍSIA) izpildījumā. Viņa ir uzstājusies gan Aviņjonas teātra festivālā, gan Ņujorkas Pilsētas namā, Berlīnes filharmonijā, Milānas Piccolo teātrī un Maskavā
Pagājušogad šo sarakstu papildināja arī Rīga. Izrādījās, ka rīdzinieki saprot un mīl fadū dziesmas to pierādīja Mizijas koncerts. Nu viņa atkal pošas uz Rīgu ar savu jauno programmu.
Mizijas vārds ir dziļi izjustās portugāļu fadū mūzikas sinonīms. Pēc dziedātājas vārdiem, mūzika pati ir viņu izvelējusies: Tā ir kā slazds, kas aizcērtas aiz jums.
Viņa ir dzimusi Portu pilsētā, portugāļa un katalonietes ģimenē, kurā visas sievietes ir bijušas mākslinieces: Mizijas vecāmāte savulaik dejojusi mūzikholā, bet māte bijusi balerīna. Tādēļ arī tik dabiski izpaudusies meitenes tiekšanās uz skatuvi. Viņa ir izmēģinājusi savas dotības dažādās atskaņotājmākslas nozarēs, taču galu galā sajutusi vajadzību dziedāt fadū dziesmas. Viņu apbūra šie iekšēji spriegie un jutekliskie monologi, kuros apvienojas debešķīgais ar pasaulīgo un kuri ir kaismīgu ilgu pārpilni. Viņa atzīstas, ka fadū ir viņas pašas iekšējās sāpes izdzīšanas rituāls.
Savu pseidonīmu viņa izvelējusies par godu slavenajai Mizijai Sertai, kura dzimusi Sanktpēterburgā, dzīvojusi Parīzē, bijusi franču dzejnieku Malarmē un Verlēna krievu mūza, kura draudzējusies ar Renuāru un Tulūzu-Lotreku, ar Prustu un Pikaso, ar Djagiļevu, Stravinski un Ravelu, bet skaistumā viņa sacentusies ar Koko Šaneli.
Dziļi cienot tradīcijas, Mizija sāka veidot pati savu repertuāru, un jaunas krāsas fadū dziesmās viņa atrada, iesaistot pavadījumā čellu, vijoli un klavieres. Pēdējā laikā viņa aizvien vairāk izmanto portugāļu divpadsmitstīgu ģitāru, klasisko ģitāru un akustisko basu. Savām dziesmām Mizija izvēlas slavenā portugāļu dzejnieka Fernandu Pesoa un mūsdienu autoru vārsmas, bet mūziku pasūtina vadošajiem Portugāles komponistiem tādiem kā Karloss Paredešs.
Mizijas kompaktdiskus ieraksta Japānas, Dienvidkorejas, Spānijas un Francijas firmas, bet nopirkt tos var gandrīz 70 pasaules valstīs. Vienu no dziedātājas diskiem kritiķi ierindojuši XX gadsimta Portugāles 100 labāko kompaktdisku sarakstā. Kopš laika, kad tika izdots viņas tradicionāli fadistiskais CD Garras Dos Sentidos (1998) un viņa uzstājās Parīzes koncertzāle Olimpija, Mizija tiek uzskatīta par vienu no starptautiskās mūzikas skatuves lielākajām figūrām un par vēlīnā fadū vadošo mākslinieci. Viņa tiek dēvēta par fadū žanra klasiķes, portugāļu Edītes Piafas izcilās Amālijas Rodrigešas mantinieci.
2004. gadā Parīzes mērs Mizijai pasniedza Lielo Sarkano medaļu, kas ir pilsētas augstākais apbalvojums un parīziešu pateicība par dziedātājas mākslu. Kaut arī Mizija nekad nav dzīvojusi Parīzē, šai pilsētai ir svarīga loma viņas talanta tapšanā un karjerā. Parīzē viņa uzstājusies gan Olimpijas zālē, gan Elizejas lauku teātrī, gan Šatlē teātrī
Mizija ir apbraukājusi ar koncertiem visu Franciju. Un ne velti viņa jau ir apbalvota ar Goda leģiona ordeni par augstiem sasniegumiem mākslas un literatūras laukā.
Fadū Portugālei nozīmē to pašu, ko valsis Austrijai un flamenko Spānijai
Šīs melodijas ir dzimušas Lisabonā, kuras līkumotās ielas ir bruģētas melniem un baltiem akmeņiem, pilsētā, kuru piepilda uz oglēm ceptu sardīņu smarža, kuras šķērsielām ar grūtībām spraucas cauri vecmodīgie dzeltenie tramvajiņi un kuras logos čivina viļņspārnīši
Nosaukuma fadū sākotne, visticamāk, meklējama latīņu vārdā fatum liktenis. Un tiešām, dziesmu tekstus caurauž, no vienas puses, viegla smeldze, bet no otras - nepretošanās liktenim.
Fadū tā ir portugāļu jūrnieku sievu melno plīvuru mūzika, Lisabonas baltā Betlēmes torņa mūzika, kas, jūrniekus un zvejniekus pavadot un sagaidot, skan Težu krastā. Tā ir mūzika, kurā saplūst šķiršanās skumjas un ilgi gaidītas satikšanās prieks gluži kā vienā no dziesmām: tas viss notiek, tas viss ir skumji, tas viss ir fadū.
Sergejs Petrovs