Pilsētai un Pasaulei
Dzīvā leģenda
Trešdien, 2006.gada 29.novembrī pl.19.00
Latvijas Nacionālajā operā
Marta ARGERIČA ( Martha Argerich, klavieres)
Gidons KRĒMERS (vijole)
Programmā: Šūmanis, Bartoks
Gidonam Krēmeram Latvijas atskaņotājmākslas lepnumam un izcilajam mūziķim, kura meistarība sajūsmina visu pasauli, patīk pārsteigt dzimto pilsētu ar brīnumainām dāvanām. Lūk, pateicoties viņam, rīdzinieki dzirdēs mūsu laikmeta ģeniālo pianisti Martu Argeriču. Vairāk nekā desmit gadus viņi nav spēlējuši kopā. Nu Rīgā abas zvaigznes atkal apvienosies, un šīs koncerts pierādīs, ka Rīga paceļas jaunā līmenī, ka tā ir viena no Eiropas mūzikas dzīves galvaspilsētām.
Marta Argeriča pieder pianistu elitei. Vientuļniece, burve, dieviete, mūslaiku lielākā virtuoze, klavieru Grēta Garbo tā viņu dēvē žurnālisti, kurus māksliniece ne visai labi ieredz. Savas karjeras laikā viņa sniegusi tikai dažas intervijas, tādēļ pianistes personīgā dzīve ir ziņkārīgām acīm slēpta. Taču balvas runā pašas par sevi. Marta Argeriča ir Francijas Commandeur de lOrdre des Arts et des Lettres (2004), Romas akadēmijas Santa Cecilia akadēmiķe (1997), ASV Musician of the Year (2001). 2005.gadā viņai tika pasniegts Japānas imperatora The Order of the Rising Sun, Gold Rays with Rosette un Japānas Mākslas asociācijas prestižā Paemium Imperiale.
Pianistes ieraksti ir iekļauti firmas Philips albūmu sērijā 100 izcilākie pasaules pianisti. Viņas ieskaņojumi tapuši firmās Sony, Philips, Teldec un DGG, viņas koncertus translē radio un televīzija visā pasaulē. Viņa ir trīskārtēja Grammy balvas laureāte: par Bartoka un Prokofjeva koncertiem 2000.gadā, par Prokofjeva Pelnrušķīti kopā ar Mihailu Pļetņovu 2005.gadā un par Bēthovena koncertiem šogad. Citu viņas balvu vidū ir Gramophon Artist of the Year, Best Piano Concerto Recording of the Year par Šopēna koncertiem, Choc Monde de la Musique par koncertierakstu Amsterdamā, Künstler des Jahres Deutscher Schallplatten Kritik...
Kopš 1998.gada Marta Argeriča ir Japānas Beppu Festival mākslinieciskā vadītāja, 1999.gadā viņa nodibināja Starptautisku Pianistu konkursu un festivālu savā dzimtajā pilsētā Buenosairesā, bet 2002.gadā - Progetto Martha Argerich Lugāno.
Martu Argeriču ir neiespējami salīdzināt ar kādu citu pianistu. Vienīgi viņas fenomenālā tehnika liek atcerēties Vladimira Horovica tehniku. Viņas spēle pārsteidz ar negaidītību, bet tas tikai palielina komponista iecerei līdzvērtīga atskaņojuma pievilcību. Viņas iemīļotāko komponistu vidū ir Bahs, Bēthovens, Šopēns, Šūmanis, Lists, Debisī, Ravels, Franks, Čaikovskis, Bartoks, Mesiāns, Stravinskis, Šostakovičs
Viņas iemīļotāko partneru vidū - Miša Maiskis un Gidons Krēmers
Vien nedaudzi pianisti savu kolēģu sirdīs raisa tik lielu bijību. Vien nedaudzi pianisti izvilina no publikas tik nevaldāmas ovācijas. Viens no mākslinieces menedžeriem reiz sacījis: Mēs gada laikā varētu pārdot 365 viņas koncertus, ja vien viņai pietiktu spēka tos nospēlēt. Bet kāds kritiķis izteicies šādi: Ar savu spēli viņa mums pierāda, ka Paradīze nav zaudēta.
Rīgā dzimis un šeit savu mūzikas ceļu sācis, Gidons Krēmers ir visā pasaulē pazīstams vijolnieks, kurš mākslā allaž meklējis jauno un netradicionālo. Viņš uzstājas lielākajās pasaules koncertzālēs, muzicē kopā ar labākajiem orķestriem un izcilākajiem diriģentiem un atskaņo visplašāko repertuāru gan klasiku, gan 20.gadsimta mūziku. Ar viņa vārdu cieši saistīti A.Šnitkes, A.Perta, G.Kančeli, S.Gubaiduļinas, L.Nono, P.Vaska un A.Pjacollas vārdi.
Nav šaubu, ka G. Krēmers ir mūziķis, kurš pēdējos trīsdesmit gados devis vislielāko ieguldījumu 20.gadsimta mūzikas atskaņošanā. Viņa ierakstīto albumu skaits sniedzas pāri simtam, daudziem no tiem piešķirtas prestižas starptautiskas godalgas.
G.Krēmers vienmēr bijis uzticīgs kamermūzikai, un viņa sapnis izveidot kamermūzikas festivālu īstenojās 1981.gadā Lokenhauzā, mazā Austrijas pilsētiņā. 1997.gadā, uzaicinot jaunos un talantīgos mūziķus no Igaunijas, Lietuvas un Latvijas, Gidons Krēmers izveidoja kamerorķestri KREMERata BALTICA, kas šobrīd jau atzīts par vienu no spožākajiem jauniešu orķestriem pasaulē.
