Bērnībā viņu dēvēja par mazo Mocartu, eņģeli un brīnumu, pasvītrojot viņa spēles nopietnību, dziļumu un apgaroto poētiskumu, kas reizē aizkustināja un pārsteidza. Tagad, kad viņam ir jau 38 gadi, viņu dēvē par pagātnes lielāko virtuozu pēcteci un joprojām par brīnumu. Acīmredzot, atminēt Kisina noslēpumu nav lemts nevienam.
Bieži vien publikas sajūsma izkūst, tiklīdz, laikam ejot, pazūd mazā mūziķa bērnišķīgā pievilcība, un gadās tā, ka, pieaudzis, arī pats mazais virtuozs seko citam aicinājumam tam ir daudz piemēru. Un tikai retais no brīnumbērniem izaug par meistaru, kas rada savu stilu un saglāba miljonu klausītāju mīlestību, dedzīgu interesi, uzticību un cieņu. Šādā gadījumā jau var droši runāt par parādību,par īsta mākslinieka misiju, par to, ka mūzika skan viņā pašā. Jo tikai īsts mākslinieks ir spējīgs pasacīt tikpat pazemīgi kā Kisins: Jo vairāk es spēlēju klavierēs, jo vairāk saprotu, cik tas ir grūti.
Jevgeņijs Kisins NEKAD nav piedalījies konkursos, tačuviņš ir daudzu prēmiju ieguvējs. To vidū ir
Аccademia musicaleChigiana piešķirtā prēmija Gada labākais pianists (Itālija, 1991);
žurnāla Musical America prēmija Gada instrumentālists (ASV, 1994);
goda prēmija Triumfs (Krievija, 1997);
Šostakoviča prēmija (Krievija, 2003);
Karajana prēmija (Vācija, 2005);
Benedeti-Mikelandželi prēmija (Itālija, 2007);
Grammy prēmija: 2006.gadā (par Skrjabina, Metnera un Stravinska skaņdarbu interpretāciju) un 2010.gadā (par Prokofjeva Otrā un Trešā klavierkoncerta ierakstu).
Viens no ievērojamākiem mūsdienu mūziķiem Jevgeņijs Kisins ir dzimis Maskavā 1971. gadā, kur sešu gadu vecumā iestājās Gņesinu Mūzikas skolā. Viņa vienīga skolotāja ir bijusi un aizvien ir Anna Kantora.
10 gadu vecumā zēns pirmoreiz uzstājās kopā ar orķestri, atskaņojot Mocarta 20.klavierkoncertu. Jau nākamajā gadā viņš nospēlēja savu pirmo solo koncertu, bet 1984. gadā atskaņoja abus Šopēna klavierkoncertus Maskavas konservatorijas Lielajā zālē.
1985.gadā Jevgeņijs Kisins pirmoreiz uzstājās ārzemēs. 1988.gadā viņš atskaņoja Čaikovska Pirmo klavierkoncertu kopā ar Berlīnes filharmonijas orķestriun Herbertu fon Karajanu pie pults.
1990.gadā Kisins debitēja Amerikas Savienotājās valstīs ar Ņujorkas filharmonijas orķestri, bet nedēļu vēlāk notika viņa pirmais solo koncerts Kārnegi zālē. 1992. gadā viņš piedalījās Grammy prēmijas pasniegšanas ceremonijā,ko vēroja milzīga auditorija 1 600 000 000 cilvēku. 1997.gadāviņš debitēja festivālā PromsKaraliskajā Alberta zālē Londonā (tas bija pirmais klavieru solo vakars festivāla 100 gadu garajā vēsturē).
Jevgeņijs Kisins ir uzstājies kopā ar vadošajiem pasaules orķestriem un tādiem izciliem diriģentiem kā M.Rostropovičs, J.Svetlanovs, Dž.Šolti, K.Abado, V.Aškenazi, D.Bārenboims, V.Gergijevs, K.Deiviss, Dž.Levains, L.Māzels, R.Muti, S.Ozava, J.Temirkanovs un M.Jansons. Viņa skatuves partneru vidūir M.Argeriča, J.Bašmets, N.Gūtmane, T.Kvasthofs, G.Krēmers, A.Kņazevs, M.Maiskis, I.Sterns
Mūziķis uzstājas arī krievu un ebreju dzejas vakaros. Šogad ir izdots viņa CD Uz ebreju dzejas taustiņiem ar dzejoļiem jidiša valodā! Viņa jaunākais CD Mocarta 20. un 27.klavierkoncerts ir ieskaņots kopā ar orķestri Kremerata Baltica. Kopumā pianists ir ierakstījis ap 50 kompaktdisku.
Kisins ir Manhetenas Mūzikas skolas goda doktors (2001), Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas goda loceklis (2005), JeruzalemesEbreju universitātes goda profesors (2009).