Chopin 200

Ceturtdien, 2010.gada 13.maijā pl.19.00

Melngalvju namā

CHOPIN & VIARDOT

Ļiļana Jovanoviča (Ljiljana Jovanovic, soprāns)

Biļana Stafansone (Biljana Staffansson, soprāns)

Inna Davidova (klavieres)

Programmā – Friderika Šopēna un Poļinas Viardo dziesmas, kā arī Šopēna mazurkas, Viardo apdarinātas balsij un klavierēm.

Visas dzīves garumā ap Šopēnu ir pulcējušās spilgtas un talantīgas sievietes, ar kurām viņam veidojušās dažādas, taču allaž romantiski iekrāsotas attiecības. To pašu var sacīt arī par neatvairāmo dziedātāju Poļinu Viardo un viņas vīriešiem, ar kuriem Viardo draudzējās un kurus augstu vērtēja. Viņu vidū bija Berliozs un Lists, Delakruā un Turgeņevs, Balzaks un Sensānss… Šī izcilā sieviete, kura atstājusi dziļas pēdas gan vokālajā mākslā, gan visā mūzikas romantisma laikmetā, saistīja cilvēkus arī ar lielisku dziedāšanu, dziļu prātu un personības spēku.

Pirmoreiz Viardo satika Šopēnu, kad viņai bija 18 gadi. Viņa tik dziļi iespaidoja Šopēna dzīvesbiedri rakstnieci Žoržu Sandu, ka pēc Sandas romāna Konsuelo iznākšanas 40.-to gadu sākumā visiem bija skaidrs, kas ir galvenās varones prototips.  Konsuelo raksturojums ir Poļinas portrets: Konsuelo sirdī bija gan skaidrība, gan poēzija, gan jūtīgums – vienvārdsakot, viss, kas nepieciešams, lai saprastu un kaismīgi mīlētu mūziku.

Šopēns un Viardo bieži ir uzstājušies kopā koncertzālēs un aristokrātu viesistabās. Mājās viņi stundām ilgi spēlējuši četrrocīgi, jo Poļina bija arī meistarīga pianiste – Lista skolniece! Un talantīga komponiste! Šopēns jūsmoja par viņas oriģinālajām dziesmām, īpaši – par spāņu melodijām, savukārt viņa bija pilnīgi aizrauta ar Šopēna mākslu, galvenokārt ar viņa mazurkām, kuras nolēma ne vien spēlēt, bet arī dziedāt! Vairākas mazurkas viņi brīvi apdarinājusi (tiesa, izmantojot visai vājas kāda dzejnieka Luī Pomē vārsmas). Šopēns nebija lielā sajūsmā par šīm apdarēm, taču dēvēja tās par smalkām un necēla iebildumus pret to atskaņošanu salonos.

Viardo apdaru mērķis ir parādīt balss spožās iespējas. Ja dziedātāja netiek galā ar šo miniatūru grūtajiem un āķīgajiem uzdevumiem, efekts zūd.

            Poļina Viardo ir arī vairāku komisko operu un daudzu kamerskaņdarbu autore. To vidū ir vairāk nekā 100 dziesmu ar Gētes, Puškina, Misē, Turgeņeva un Gotjē dzeju.

Dziedātājas Biļana STAFANSONE un Ļiļana JOVANOVIČA ir dvīņumāsas, kas operas pasaulē gadās ļoti reti. Viņas ir mācījušās kopā un absolvējušas Belgradas Mūzikas akadēmiju, pēcāk divus gadus specializējoties operdziedāšanā Florences konservatorijā.

            Viņu repertuārs ir plašs un bagāts (Bellīni, Doniceti, Rosīni, Mocarts, Verdi, baroka mūzika, mūsdienu komponistu skaņdarbi). Viņas dzied solo un duetus gan ar orķestriem, gan klavieru pavadījumā. Abu māsu koncerti allaž atstāj izcila notikuma iespaidu, un, pateicoties spilgtajai muzikalitātei un izstrādātajai vokālajai tehnikai, viņas tiek dēvētas par  voci Belliniane (Bellīni balsīm). Dziedātāju jaunākais veiksmīgais ieskaņojums ir Šopēna 12 mazurkas, kuras savulaik  balsij un klavierēm apdarinājusi Poļina Viardo.

            Biļana Stafansone kopš 2008.gada dzīvo Rīgā. Viņas māsu var sastapt Rīgā, Stokholmā un dzimtajā Belgradā.

Pianistes Innas DAVIDOVAS muzicēšanas manierei ir raksturīgs jūtīgums un stilistiska noteiktība. Viņas skatuves partneru vidū ir tādi izcili mūziķi kā Inese Galante, Inga Kalna, Elīna Garanča, Irina Dolženko, Egils Siliņš, Anatolijs Safiuļins.

Vokālās kamermūzikas jomā I.Davidova cenšas atrast vēl nestaigātus ceļus. Viņas veidotajās koncertprogrammās allaž ir dramaturģiskais kodols un iekšēja attīstības loģika, ko nosaka gan I.Davidovas koncertmeistares fantāzija, gan dziļās zināšanas.

Kā koncertmeistare I.Davidova uzstājas Latvijā un ārvalstīs (Krievijā, Dānijā, Lielbritānijā, Itālijā, Japānā, Kanādā, ASV, Izraēlā, Slovēnijā, Zviedrija, Austrijā, Vācijā, Uzbekija, Kazahijā).