Otrdien, 2011.gada 19.aprīlī pl.20.00
Rīgas Domā

Programmā:

Antonio Vivaldi - STABAT MATER
Alesandro Stradella - PIETA SIGNORE
Džovanni Batista Pergolēzi - STABAT MATER

Inese Galante  (soprāns)
Sergejs Jēgers (kontratenors)
Jevgēnija Lisicina (ērģeles)

Ineses Galantes dabiski siltā balss laika gaitā ieguvusi dramatiskas krāsas, reizē nezaudējot  lidojuma elpu un sirsnību. 

1982.gadā Inese Galante absolvēja profesores Ludmilas Braunas vokālo klasi Latvijas Mūzikas akadēmijā. Kopš 1982.gada viņa bija Latvijas Nacionālās operas soliste, kur dziedāja daudzas liriskā repertuāra lomas – Sniegbaltīti, Lučiju, Džildu, Adīnu, Margarētu, Violetu, Rozīnu, Mikaēlu... 

1991.gadā Inese Galante pārcēlās uz dzīvi Vācijā, kur viņa bija Manheimas operas teātra un Diseldorfas  Deutsche Opera im Rhein soliste. Šobrīd  viņa ir brīvmaksliniece.

Inese Galante dzied Vācijas, Francijas, ASV un  Izraēlas lielākajos operteātros, prestižās Šveices, Beļģijas, Luksemburgas, Austrālijas, Dienvidkorejas, Francijas, Holandes koncertzālēs. Pieminēšanas vērti ir viņas koncerti Londonā (Barbican Centre, Wigmore Hall, Albert Hall, labdarības solokoncerts Kengsington Palace  pēc karaliskās ģimenes uzaicinājuma un tās klātbūtnē), uzstāšanās uz Stokholmas Karaliskās operas skatuves.

Inesei Galantei ir ļoti plašs kamermūzikas un operu repertuārs. Bet viņas iemīļotākās lomas  ir Verdi un Pučīni varones – Mimī, Violeta, Liu, Džilda, Leonora, Čo-čo-sana, Manona Lesko…

Viņas CD Debut  Holandē saņēmis Zelta (1999) un Platīna (2001) diskus pēc 25 000 eksemplāru izpārdošanas.  BBC atzinusi viņas CD Arietta par labāko albūmu klasiskas mūzikas nominācijā (2000). Britu skaņu ierakstu firma Cmpion Records, kas laidusi klājā jau 10 dziedātājas diskus, uzskata viņu par savu zvaigzni. Ineses Galantes pārdoto albūmu skaits pārsniedz 200 tūkstošus.

Inese Galante ir sadarbojusies ar tādiem izciliem diriģentiem kā Jehudi Menuhins, Kents Nagano, Mjunvuns Čuns, Valērijs Gergijevs, Antonio Papano, Stīvens Merkurio, Migels Gomess-Martiness, Vladimirs Fedosejevs, Nēme Jervi, Eri Klāss, Vasilijs Sinaiskis.

Dziedātājai ir piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, viņa ir Latvijas Lielās Mūzikas balvas laureāte.

Sergejs Jēgers

Pēc mācībām Rīgas Mūzikas internātskolā 2003.gadā ieguvis bakalaura grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur pēc studijām pie profesora Kārļa Zariņa un lektora Andra Veismaņa 2005.gadā beidzis maģistrantūru. Savu meistarību slīpējis Šveices Schola Cantorum Basiliensis pie profesora Andreasa Šolla (Andreas Scholl) un profesora Roberta Ekspēra (Robert Expert) meistarklasēs Francijā.

Kā mūzikas audzinātājs strādājis dienas aprūpes centrā Saule (1997-1999) un bērnu namā Vita (1996-2005).

Dziedātāja gaitas sācis Mūzikas akadēmijas operstudijas Figaro iestudējumos 2000. gadā. Kopš 2001. gada regulāri koncertē Rīgā un citur Latvijā.

2003.gadā Eņģeļa lomā A. Rubinšteina operā Dēmons debitēja Latvijas Nacionālajā operā, ar šo lomu sajūsminot skatītājus arī operas viesizrādēs Savonlinnas operas festivālā Somijā (2004). Uz operas skatuves dziedājis arī Orfeju (K. V. Gluka Orfejs un Eiridike), Rinaldo (G. F. Hendeļa Rinaldo) un Rudžēro (G. F. Hendeļa Alčīna).

Piedalās lielas formas darbu atskaņojumos, kuru vidū ir G. F.Hendeļa Mesija, A. Vivaldi Gloria, Stabat Mater un kantātes Cessate, o mai cessate, O mie porpore piu belle, Nisi Dominus, Dž. B. Pergolēzi Stabat Mater, J. S. Baha Marka pasija un 170.kantāte, H. Persela Oda Sv. Cecīlijai un citi skaņdarbi.

Ārpus Latvijas koncertējis Polijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Vācijā, Lielbritānijā, Jaunkaledonijā un citur.

2005.gadā kā vienīgais kontrtenors ierindojās 25 finālistu vidū prestižajā raidsabiedrības BBC konkursā Pasaules dziedātājs 2005 Velsā (Cardiff Singer of the World 2005). 

2006.gadā izdevniecība  Upe tuviem un tāliem laida klajā Sergeja Jēgera pirmo soloalbumu Ave Musica, bet 2007.gadā –albumu Duende, kurā Sergejs Jēgers muzicē duetā ar saksofonistu Arti Gāgu. Paralēli darbam pie šī albuma Studijā Lokomotīve tapusi dokumentālā filma ar tevi uz tu (režisors Dāvis Sīmanis) par Sergeju Jēgeru, kā arī izveidots videoklips Panis Angelicus (režisore Una Rozenbauma).