Ineses Galantes dabiski siltā balss laika gaitā ir ieguvusi dramatiskas krāsas, reizē nezaudējot lidojuma elpu un sirsnību.
Inese Galante dzied Vācijas, Francijas, ASV un Izraēlas lielākajos operteātros, prestižās Lielbritānijas, Šveices, Beļģijas, Luksemburgas, Austrālijas, Dienvidkorejas, Francijas, Holandes koncertzālēs. Pieminēšanas vērti ir viņas koncerti Londonā (Barbican Centre, Wigmore Hall, Albert Hall, labdarības solokoncerts Kengsington Palace pēc karaliskās ģimenes uzaicinājuma un tās klātbūtnē), uzstāšanās uz Stokholmas Karaliskās operas skatuves.
Viņas CD Debut Holandē saņēmis Zelta un Platīna diskus pēc 25 000 eksemplāru izpārdošanas. BBC atzinusi viņas CD Arietta par labāko albūmu klasiskas mūzikas nominācijā. Britu skaņu ierakstu firma Cаmpion Records, kas laidusi klājā jau 10 dziedātājas diskus, uzskata viņu par savu zvaigzni. Ineses Galantes pārdoto albūmu skaits pārsniedz 200 tūkstošus.
Inese Galante ir sadarbojusies ar tādiem izciliem diriģentiem kā Jehudi Menuhins, Kents Nagano, Mjunvuns Čuns, Valērijs Gergijevs, Antonio Papano, Stīvens Merkurio, Migels Gomess-Martiness, Vladimirs Fedosejevs, Nēme Jervi, Eri Klāss, Vasilijs Sinaiskis.
Inese aktīvi piedalās Hermaņa Brauna koncertos un projektos. Kopš 2005.gada viņa ir starptautiskā mūzikas festivāla SUMMERTIME patronese. Kopā ar citiem māksliniekiem viņa ierakstījusi Mocarta Rekviēmu Andresa Mustonena versijā un CD Stabat Mater. Latvijā un ārpus tās viņa bieži uzstājas ar kamermūzikas koncertiem kopā ar pianisti Innu Davidovu.
Dziedātājai ir piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, viņa ir Latvijas Lielās Mūzikas balvas laureāte.
Ineses Galantes spēja saprast mūzikas iekšējo jēgu vislabāk atklājas tieši garīgās mūzikas atskaņojumos, kad vokālajam un aktieriskajam talantam ir it kā jāaiziet otrajā plānā un jāpiekāpjas dvēseles bagātības un mākslinieka personības dziļuma priekšā. Dziedot garīgo mūziku, Inese Galante nekad nenoslēdzas savās personiskajās, intīmajās izjūtās. Daloties ar klausītājiem, māksliniece tās paceļ vispārcilvēciskā pakāpē, par pamatu liekot godbijību un pateicību.
Komponists un ērģelnieks Aivars Kalējs absolvējis Ā.Skultes kompozīcijas klasi (1974) un N.Vanadziņa ērģeļu klasi (1977) Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Koncertējis gandrīz visās Eiropas valstīs, ASV, Kanādā un Japānā. Piedalījies starptautiskos ērģeļmūzikas festivālos Igaunijā, Beļģijā, Dānijā, Vācijā, Itālijā, Luksemburgā, Slovākijā un ASV. Orķestri Kremerata Baltica sastāvā 1998. un 2008.gadā spēlējis ASV, Šveicē, Austrijā, Vācijā un Krievijā.
Aivars Kalējs ir viens no Rīgas Doma koncertērģelniekiem, Jaunās Sv.Ģertrūdes baznīcas ērģelnieks (kopš 1989. gada) un Rīgas Doma zēnu kora ērģelnieks, pēdējos 10 gadus Vācijā, Zviedrijā un Latvijā uzstājies arī kā pianists.
Viņa darbi ir godalgoti konkursā Sinfonia Baltica (2004), kamerorķestra Kremerata Baltica jaundarbu konkursā (2003), ērģeļdarbu konkursā Sibīrijas bērni (2002), dziesmu konkursā Es dziedu par Latvijas mežiem (2004) un Baznīcas dziesmu konkursā. Saņēmis AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balvu (2004).
Ērģelnieks Matiass Vāgers ir dzimis Stokholmā 1967. gadā. Absolvējis Karalisko mūzikas koledžu. 1992. gadā par savu debiju tika apbalvots ar koledžas medaļu. Mācījās Bonnā un Parīzē. Pirmās vietas ieguvējs starptautiskajos konkursos Anglijā (Organ Interpretation Competition is St Albans), Zviedrijā un Parīzē (Grand Prix dimprovisation Pierre Cochereau). Bieži koncertē Eiropā un ir sniedzis vairākus koncertus Brazīlijā. Zviedrijas lielāko mūzikas koledžu pasniedzējs. Kopš 2006. gada ir Stokholmas Doma ērģelnieks. Uzstājas kopā ar pazīstamiem māksliniekiem, ir WÅG trio dalībnieks, viņa virtuozās improvizācijas allaž sajūsmina publiku. Matiass Vāgers ir divu dramatisko darbu (Luther kill-joy or zestful rebel un Birgitta mother of eight, politician and saint) mūzikas autors. Nesen viņš uzrakstījis mūziku Strindberga lugai Stokholmas Pilsētas teātrī.