Arci Kibuc koris no Izraēlas

Hermaņa Brauna fonds piedāvā
Rīgas debija
Ceturtdien, 2003.gada 3. jūlijā pl. 19.00
Lielajā Ģildē

Diriģents - Juvals Ben-Ozers (Yuval Ben-Ozer)
Solisti - Silvija Kigele (Silvia Kigel, Izraēla, alts) un Juris Ādamsons (baritons)

Programmā: Mikis Teodorakis – oratorija CANTO GENERAL ar Pablo Nerudas dzeju, un ebreju tautas dziesmas

Kibucs – tā ir lauku apmetne Izraēlā, savveida kolektīvā saimniecība. Kibuca locekļiem nav privātīpašuma. Visi saņem vienādu algu, kaut arī katrs strādā tieši tik daudz, cik iespēj. Tas ir visīstākais komūnisms, kur lozungs “no katra pēc spējām, katram pēc vajadzības” tiek arī īstenots. Bet vajadzības jau ļaudīm ir atšķirīgas.

Arci kibucu kora dalībnieku galvenā vajadzība ir vajadzība pēc augstās mākslas. Viņu attieksme pret mūziku ir profesionāla, tādēļ savas pastāvēšanas 45 gados kolektīvs ir iemantojis Izraēlas labākā kora reputāciju.

Koristi, dažādu kibucu locekļi, dzied gan bez pavadījuma, gan ar orķestri, gan tautas dziesmas, gan sarežģītus klasiskus un modernus skaņdarbus. Lai novērtētu dziedātāju sagatavotības līmeni, pietiek nosaukt kaut tādus darbus kā Onegera “Ķēniņu Dāvidu”, Pītera Maksvela Deivisa „Ījabu”, Diruflē un Forē Rekviēmus…

Kopš 1990.gada kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir izcilais kormeistars Juvals Ben-Ozers. Koris dziedājis kopā ar maestro Džeimsu Levainu un Zubinu Mehtu, koncertējis Šveicē, Vācijā, Austrijā, Francijā, Polijā, Ungārijā, Zviedrijā, Holandē, ASV, Īrijā, Beļģijā…

Diriģents Juvals Ben-Ozers ir absolvējis Rubina Mūzikas akadēmiju Jeruzalemē (Izraēlā) un Indiānas Universitātes Mūzikas skolu (ASV), kur viņš mācījās orķestra, operas un kora diriģēšanu. Viņš strādājis ar kori The Cameran Singers un bijis kormeistars operas uzvedumos, ko Izraēlas simfoniskais orķestris iestudējis kopā ar diriģentiem Zubinu Mehtu, Džeimsu Levainu, Danielu Barenboimu un Kurtu Mazuru, diriģējis Haifas simfonisko orķestri un citus prominentus Izraēlas orķestrus.

Juvals Ben-Ozers ir Abu-Gošas festivāla, Telavivas muzeja rīkoto A- Cappella sēriju un Filharmonijas kora mākslinieciskais vadītājs. Viņš ir Izraēlas Jaunā vokālā ansambļa pamatlicējs (1993). Tā ir 13 dziedātāju grupa , kas tiek uzskatīta par vadošu kora grupu Izraēlā. Šis ansamblis Juvala ben-Ozera vadībā uzvarējis Starptautiskajā koru konkursā Maltā (1.vieta, 1998) un Starptautiskajā koru konkursā Spānijā (divas 1.vietas, 2002).

Dziedātājs Juris Ādamsons muzikālo izglītību ieguvis J. Mediņa mūzikas vidusskolā vokālās pedagoģes Lailas Grietēnas klasē (1985-1990). 1995.gadā viņš absolvējis Kārļa Zariņa vokālo klasi J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Vokālo meistarību papildinājis pie Katjas Andželoni (Itālijā, 1994), Alberta Šagiduļina (Luksemburgā, 1997-1998) un Irinas Gavriloviči (Austrijā, 2000). Studējis arī Luksemburgas Mākslas konservatorijas vokālajā klasē pie Georga Bakesa un Ionela Pantea (1995-1998). Laikā no 1996. līdz 1998. gadam dziedājis Luksemburgas Nacionālajā teātrī, bijis vokālais pasniedzējs Etlbrukas un Dikirhas Mūzikas konservatorijās (Luksemburgā).

Kopš 1998. gada - Latvijas Nacionālās operas solists. Viņa labākās lomas LNO ir Orfejs (K.V.Gluks – Orfejs un Eiridīke), Meliso (G.F.Hendelis – Alčīna), Suns Džips (J.Lūsēns – Putnu opera), Dons Žuāns (V.A.Mocarts – Dons Žuāns), Guljelmo (V.A.Mocarts – Cosi fan tutte), Papageno (V.A.Mocarts – Burvju flauta), Figaro (Dž. Rosīni – Seviļas bārddzinis).

Abu-Gošas festivālā alta solo Mika Teodoraka oratorijā CANTO GENERAL dziedāja Silvija Kigele. Viņas balsī bija gan protests, gan skumjas, gan kaisle… Silvijas Kigeles dziedājumam raksturīgs īpašs dziļums, izteiksmes siltums un vienreizējs spēks.

Viņa dzimusi Urugvajā, uz Izraēlu emigrējusi 1983.gadā. Savā dzimtajā pilsētā Montevideo viņa uzsāka karjeru kā tango un Dienvidamerikas folkloras izpildītāja. Izraēlā viņa uzstājusies kā dažādu ansambļu soliste.

Silvija Kigele ir piedalījusies daudzos mūzikas festivālos, tai skaitā - Izraēlas festivālā Jeruzalemē (“Tango bārā”) un Abu-Gošas festivālā (kopā ar Izraēlas filharmonijas orķestra ansambli). Viņa arī dziedājusi Telavivas universitātē (Diaspora Auditprium) kopā ar grupu Latino America.

Čīliešu dzejnieks Pablo Neruda savu monumentālo 340 dzejoļu ciklu CANTO GENERAL uzrakstīja Parīzes izsūtījuma laikā un pabeidza 1950.gadā. Neruda - viens no Latīņamerikas nozīmīgākajiem dzejniekiem, Nobela prēmijas laureāts un diplomāts - šai ciklā stāsta par Dienvidamerikas vēsturi, par tās bagāto un krāšņo tēlu, par mežonīgo dabu un par šīs zemes iedzimtajiem, kas reiz dzīvojuši harmonijā.

Grieķu komponists Mikis Teodorakis, kurš arī pārdzīvojis izsūtījumu, 1971.gadā apciemoja Čīli pēc Pablo Nerudas un prezidenta Salvatores Aljendes uzaicinājuma. Savā dzimtenē Teodorakis bija viens no pretestības simboliem, un, komponējot mūziku dažiem Nerudas dzejoļiem, viņš mēģināja mūzikā ietvert dziļo iespaidu, ko radīja šī vizīte, jo, tāpat kā Nerudam, arī Teodorakim politiskā pārliecība bija nedalāmi saistīta ar viņa radošo kredo.

Oratorija CANTO GENERAL tika atskaņota 1974.gadā. Vēlāk Teodorakis to papildināja ar sešām daļām, un skaņdarbs tika pilnībā pabeigts 1980.gadā. Nerudas dzimtenē to nebija iespējams atskaņot Pinočeta terora dēļ. Tāpēc oratorija, kas stāsta par brīvības alkām un slavina Cilvēku, savu pirmatskaņojumu piedzīvoja abu mākslinieku izsūtījuma vietā – Parīzē.

Teodorakis šeit izmanto neparastu orķestra sastāvu – vienu vai divas klavieres, flautu, divas ģitāras (vienu ar sešām, otru - ar divpadsmit stīgām) un kontrabasu. Flautas un klavieru klasiskais skanējums apvienojas ar tautas instrumenta buzuki balsi. Četri sitaminstrumentālisti piešķir skaņdarbam ritmisku spēku un krāšņumu. Grieķu tautiskā stila un klasiskās dziedāšanas manieres apvienojums rada dziļu un savdabīgu māksliniecisko iespaidu.