Koncertu cikli un īpašas norises vietas

Otrdien, 2015.gada 30.jūnijā pl.19.00

Dzintaru koncertzālē

Festivāla ARTISSIMO atklāšana

Čaikovskim - 175

„Veltījums Čaikovskim” : vasaras lielākais mūzikas notikums

Atzīmējot ģeniālā krievu komponista 175.gadskārtu, ARTissimo saviem klausītājiem pasniegs neticami dāsnu dāvanu: 30.jūnijā Dzintaru koncertzālē Latvijā pirmo reizi vienā vakarā izskanēs visi nozīmīgākie Čaikovska skaņdarbi solo instrumentam ar orķestri un tiem klātlikta Svinīgā uvertīra „1812.gads”.

Tatarstānas Republikas Valsts simfoniskais orķestris (Kazaņa)

Mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Aleksandr Sladkovskis (Krievija)

Solisti - Plamena Mangova (klavieres), Elīna Bukša (vijole), Ivans Karizna (čells)

Programmā:
P.Čaikovskis – Uvertīra „1812.gads”
                     Pirmais klavierkoncerts
                     Vijoļkoncerts
                     Variācijas par rokoko tēmu

„Veltījums Čaikovskim” : vasaras lielākais mūzikas notikums

Šī unikālā programma uz skatuves pulcēs izcilus mūziķus no četrām valstīm. Leģendāro Pirmo klavierkoncertu atskaņos Bulgārijas labākā pianiste, starptautisko konkursu laureāte Plamena Mangova – aizrautīga, jūtīga un virtuoza mūziķe. Vēl vienu šedevru – Čaikovska Vijoļkoncertu – atskaņos jaunā, bet jau spoži sevi pieteikusī Elīna Bukša – ar viņu saistītas Latvijas godkārākās cerības. Variācijas par rokoko tēmu iepazīstinās klausītājus ar bezgala apdāvināto jauno baltkrievu čellistu, nesen Čaikovska Starptautiskajā konkursā triumfējušo Ivanu Kariznu – šī būs viņa debija Latvijā. Pirmo reizi mēs tiksimies arī ar Tatarstānas Republikas Valsts simfonisko orķestri, kas pazīstamā diriģenta Aleksandra Sladkovska vadībā kļuvis par ierakstu firmas SONY Music Entertainment Russia oficiālo seju, par biežu viesi Medici.tv un Mezzo.tv, par daudzu festivālu dibinātāju un dalībnieku un šodien ir viens no pieciem labākajiem Krievijas simfoniskajiem orķestriem!

Šī spožā mūziķu kopa no Kazaņas ir viens no labākajiem Krievijas orķestriem. Valērijs Gergijevs tam pasūtina uzstāšanos abonementu cikla koncertos Marijas teātra koncertzālē. Maskavas Valsts konservatorija to izvēlas Čaikovska Ceturtās simfonijas atskaņojumam komponista jubilejas gadā. Tatarstānas Republikas Valsts simfoniskais orķestris rīko daudzus festivālus („Deniss Macujevs pie draugiem”, „Baltie ceriņi”, „Rahlina sezonas”, „Kazaņas rudens”, „Radošs atklājums”, Concordia), īsteno daudzus izglītojošus un labdarības projektus. Orķestra koncertus translē Eiropas vadošie televīzijas mūzikas kanāli – Medici.tv un Mezzo.tv. Orķestra albumus izdod tādas godājamas ierakstu firmas kā Sony Music un RCA Red Seal.

Tatarstānas Republikas Valsts simfoniskais orķestris sadarbojas ar vadošajiem mūsdienu akadēmiskās mūzikas pārstāvjiem. Viņu vidū ir Sofija Gubaiduļina un Gija Kančeli, Deniss Macujevs un Mihails Pļetņovs, Gidons Krēmers un Nikolajs Luganskis, Olga Borodina un Dmitrijs Hvorostovskis, Vladimirs Spivakovs un Jurijs Bašmets.

Šis gads Tatarstānas Republikas Valsts simfoniskajam orķestrim ir īpašs. Noslēdzas tā 50.koncertsezona. Un 50 gadi aprit orķestra mākslinieciskajam vadītājam Aleksandram Sladkovskim. Orķestris un diriģents kopā ir jau piecus gadus – arī tas ir iemesls priecāties.

Festivāls Artissimo lepojas ar iespēju iepazīstināt savus klausītājus ar šo izcilo Krievijas orķestri.

Orķestra vadītājs un galvenais diriģents Aleksandrs Sladkovskis būdams Pēterburgas diriģēšanas skolas turpinātājs un Marisa Jansona asistents, 1999.gadā uzvarēja Sergeja Prokofjeva 3.Starptautiskajā konkursā un pēc tam, pēc paša vārdiem, uzsāka „mierīgu, vienmērīgu karjeru”: četrus gadus vadīja Krievijas Nacionālo studentu simfonisko orķestri, bija Sankpēterburgas kapelas galvenais diriģents, strādāja ar labākajiem Krievijas orķestriem, tostarp – ar Valsts Akadēmiskā Lielā teātra orķestri, ar Valsts Akadēmisko orķestri, Sanktpēterburgas filharmonijas akadēmisko simfonisko orķestri, Čaikovska Lielo simfonisko orķestri un Nacionālo filharmonisko orķestri. Apbrīnu raisa arī diriģenta ārzemju partneru uzskaitījums – to vidū, piemēram, ir izcilais Santa Cecilia Nacionālās akadēmijas orķestris no Itālijas.

2010.gadā pēc Tatarstānas Republikas prezidenta Rustama Minnihanova piedāvājuma Aleksandrs Sladkovkis kļuva par Tatarstānas Republikas Valsts simfoniskā orķestra māksliniecisko vadītāju un dažu sezonu laikā palīdzēja tam nokļūt mūzikas Olimpā. Kaismīgs talants un bezkompromisu tiekšanās pēc ideāla skanējuma padarījusi Sladkovski par vienu no Denisa Macujeva iecienītākajiem diriģentiem. 2010.gadā abi lieliskie mūziķi bija Hermaņa Brauna fonda viesi un ar savu festivālu Crescendo atstāja neaizmirstamu iespaidu uz klausītājiem.

Ivans Karizna

Artissimo visjaunākais ārzemju viesis, čellists no Baltkrievijas Republikas Ivans Karizna (1992) pirmoreiz uz skatuves kāpa astoņu gadu vecumā. 12 gadu vecumā viņam jau bija ievērojama koncertu, konkursu un festivālu pieredze, viņu bija pamanījis un atbalstījis Valdimira Spivakova Starptautiskais labdarības fonds. 17 gadu vecumā, ieguvis stipendiju un Grand Prix no Baltkrievijas Republikas Prezidenta īpašā fonda talantīgu jauniešu atbalstam, viņš kļuva par Parīzes Augstākās nacionālās mūzikas un dejas konservatorijas studentu. 18 gadu vecumā viņš pārstāvēja savu valsti Eirovīzijas Starptautiskajā jauno klasiskās mūzikas atskaņotāju konkursā.

2011.gadā viņš kļuva par Pētera Čaikovska 14.Starptautiskā konkursa laureātu Maskavā. Viņš ieguva trešo vietu, bet par to nebēdāja: „es negribēju pirmo vietu, jo tas nozīmētu slēgt līgumu, kas nosaka uzvarētāja tālāko ceļu. Tie būtu vieskoncerti un nepārtraukti lidojumi, kas ierobežotu laiku, lai vingrinātos. Man tas nav vajadzīgs”.

Mūziķu dzimtā audzis, Ivans zina, ko runā. Viņam jau tāpat ir koncerti Krievijā un Bahreinā, visā Vecajā Pasaulē – gan solo uzstāšanās, gan kopā ar „Maskavas virtuoziem”, ar Marijas teātra orķestri un orķestri Musica viva, ar Ņižegorodas un Baltkrievijas filharmoniķiem, Kauņas simfonisko orķestri… Čellists, kuru pavisam nopietni dēvē par „jauno Rostropoviču”, festivālā Artissimo pirmo reizi spēlēs mūsu klausītājiem.

Plamena Mangova

Jaunā bulgāru pianiste Plamena Mangova ir īstena Pļevnas varone. Absolvējusi Nacionālo mūzikas akadēmiju, viņa neatlaidīgi turpināja spodrināt savu meistarība pie labākajiem pedagogiem – pie Dmitrija Baškirova Spānijā un pie Abdela Rahmana El-Baši Beļģijā. Uzvarējusi vairākos starptautiskos konkursos, neatlaidīgā un temperamentīgā meitene nolēma startēt vienās no visgrūtākajām un prestižākajām mūziķu sacensībām pasaulē – Karalienes Elizabetes konkursā Briselē. Būdama favorītu skaitā, pēc pirmās kārtas Plamena negaidīti pazuda no visu redzesloka. Lai pēc četriem gadiem – 2007.-tajā, no jauna atradusi sevī spēkus, atkal izturētu daudzās atlases, rezultātā iegūtu otro vietu un iekļūtu Eiropas pianistu elitē.

Viņas vēlme „izplest spārnus un lidot pāri visai pasaulei” ir piepildījusies. Plamenas pirmais albums, kurā ieskaņota Dmitrija Šostakoviča mūzika, nesa viņai ļoti nopietnu atzinību – franču Diapason d’Or balvu. Vieskoncerti Honkongā, Brazīlijā, Lielbritānijā, ASV, Krievijā, Francijā, Jaunzēlandē, Japānā, vāciski runājošajās Eiropas valstīs, Turcijā, neaizmirstamas tikšanās ar tādiem diriģentiem kā Kolins Deiviss, Leondars Slatkins, Endrū Deiviss, Mjunhuns Čuns..

Martas Argeričas personisks uzaicinājums piedalīties Lugano festivālā … „No angažementiem man nav atelpas”, – atzīstas Plamena. Bet, vai gan viņa varēja palaist garām iespēju Jūrmalā spēlēt vienu no saviem mīļākajiem skaņdarbiem – Čaikovska Pirmo klavierkoncertu? Jo īpaši pēc savas veiksmīgas debijas Latvijā 2013.gadā festivālā Winterfest.