Ar Trīszvaigžņu ordeni apbalvotā latviešu vijolniece, Meksikas pilsone Rasma Lielmane dzimusi Rīgā, beigusi J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatoriju, kur mācījusies pie Dāvida Oistraha. Kopš 1971. gada Rasma Lielmane dzīvo Mehiko un pasniedz Meksikas Nacionālajā konservatorijā.

Rasma Lielmane ir prestižu starptautisko konkursu (to vidū – Starptautiskais konkurss Sofijā, Viana da Motas konkurss Lisabonā, Karla Fleša konkurss Londonā, Nikolo Paganīni konkurss Dženovā, Marijas Kanalsas konkurss Barselonā) uzvarētāja. Viņa spēlējusi visā Eiropā, Amerikā, Tālajos Austrumos, Āfrikā un Kanādā.

Lieliska mūziķe, talantīga izpildītāja ar teicamu tehniku, skaistu skaņu un cēlu spēli.

Dāvids Oistrahs

Mūzika – tā ir Rasmas Lielmanes dabiskā valoda.

Nuova Revista Musicale

Ludvigs van Bēthovens (1770 – 1827)
8.Vijoļsonāte Sol mažorā, op.30 nr.3
Allegro assai; Tempo di Menuetto; Allegro vivace

Lūcija Garūta (1902 – 1977)
– Daina
– Dramatisks moments

Johanness Brāmss (1833 – 1897) – Jozefs Joahims (1831 – 1907)
– Divas ungāru dejas

Kristoduloss Georgiadess (Christodoulos Georgiades) dzimis Kiprā, beidzis Vīnes Mūzikas akadēmijas klavierspēles klasi. Būdams students, viņš kļuva par F. Šopēna Starptautiskā pianistu konkursa (Varšavā) diplomandu. Vēlāk viņš turpināja studijas Maskavas Valsts konservatorijā un Ņujorkā.

Kristoduloss Georgiadess ir gan visu laikmetu mūzikas (no Bērda līdz Ksenakim) izcils interprets, gan savdabīgs komponists. Kā pianists viņš ir koncertējis Amerikā, Eiropā, Meksikā… Viņu regulāri aicina uz BBC ierakstīt gan viņa paša, gan citu komponistu mūziku. Viņš ir sagatavojis 11 muzikālas programmas Kipras televīzijai, meklējot jaunas formas un sadarbojoties ar dejotājiem, dziedātājiem, rakstniekiem. Viņš arī strādā kā pasniedzējs un raksta mūziku bērniem.

Kristodulosa Georgiadesa cikls vijolei un klavierēm “Dzīslas un ziloņkauls” ir veltīts Rasmai Lielmanei. Tajā izmantoti grieķu tautas deju ritmi un intonācijas, kurās var sajust Vidusjūras liego vēju un šīs senās zemes siltumu. Bet finālā, kā atzīst pats autors, abiem izpildītājiem (gan tam, kurš spēlē uz dzīslu stīgām, gan tam, kurš spēlē uz ziloņkaula taustiņiem) tiek dota iespēja spīdēt.