Pērn ir nācis klajā jauns Rišāra Galjāno albums, un mākslinieks ar to iepazīstinās rīdziniekus. Nenogurdināmais Galjāno allaž ir atklājis Latvijai jaunus mūziķu vārdus. Un šoreiz viņš atbrauks kopā ar franču ģitāristu Silvēnu Liku. Pasaule jau runā par izcilo Galjāno-Lika duetu, par divu virtuozu saspēli, kurā mūziķi dziļi saprot viens otru.
Šai vakarā mūzika mums palīdzēs pārcelties uz pagājušā gadsimta Parīzi, uzburot franču šansona apreibinošo gaisotni. Līdzās Edites Piafas leģendārajām dziesmām (LACCORDÉONISTE, LHYMNE À LAMOUR, LA VIE EN ROSE, JE NE REGRETTE RIEN, MON DIEU, SOUS LE CIEL DE PARIS) jaunajā programmā skanēs mums mazāk pazīstama, taču tikpat apburoša beļģu-franču akordeonista un dižās Piafas pavadītāja Gusa Vizēra melodijas.
Rišārs Galjāno ir dzimis Kannās. Pirmās klavieru un akordeona spēles iemaņas viņš apguva pie sava tēva, bet vēlāk ar izcilību pabeidza Nicas konservatoriju. Jaunībā Galjāno piedalījās starptautiskos akordeonistu konkursos un kļuva pazīstams kā Baha, Čaikovska un Gēršvina mūzikas interprets. Jau toreiz viņš saņēma pirmās balvas Trophée Mondial (Valensijā un Kalē) un Republikas Prezidenta Pirmo balvu (1968).
1973. gadā Galjāno apmetās uz dzīvi Parīzē, kur sadarbojās ar tādām franču dziesmas zvaigznēm kā Žaks Brels, Barbara, Seržs Redžanī, Seržs Gensbūrs, Šarls Aznavūrs, Žiljeta Greko, Žoržs Mustaki, Īvs Montāns, Klods Nugaro
1983. gadā Astors Pjacolla uzaicināja jauno mākslinieku spēlēt bandoneonu teātra Comédie Française izrādē Sapnis vasaras naktī pēc Šekspīra lugas, kurai Pjacolla bija uzrakstījis oriģinālmūziku. Šī tikšanās kļuva par svarīgāko attīstības posmu Galjāno karjerā, un viņa draudzība ar Pjacollu turpinājās līdz pat meistara nāvei 1992. gadā.
Kopš 1980. gada Rišārs Galjāno ir uzstājies kopā ar tādiem izciliem mūziķiem kā Čets Beikers, Džo Zavinuls, Als Fosters, Pjērs Mišelo, Džens Klārks, Jans Garbareks, Pakito de Rivera, Filips Ketrins, Tūtss Tīlemanss, Mišels Portāls, Rons Kārters, Mišels Petručiāni, Enriko Rava un citiem
1993. gadā viņš saņēma Franču džeza akadēmijas Džango Reinharda balvu un tika nosaukts par gada labāko mūziķi. Tajā pašā gadā viņš noslēdza ekskluzīvu līgumu ar skaņu ierakstu firmu Dreyfus Jazz.
Rišārs Galjāno ir koncertējis visā pasaulē spēlējis Parīzē, Romā, Berlīnē, Maskavā, Londonā, Ņujorkā, Sanfrancisko, Monreālā, Buenosairesā, Tokijā
Kopā ar draugiem viņš uzstājies tādās prestižās koncertzālēs kā Ņujorkas Lincoln Center, Milānas La Scala, Amsterdamas Concertgebouw, Parīzes Théâtre des Champs Elysées
Mākslinieks ir pazīstams arī kā lielisks pedagogs pēc viņa videokursiem mācās akordeonisti visās pasaules malās.
Jau pirmais Galjāno albums Viaggio tika apbalvots ar Django dOr 1993 balvu kā labākais gada albums. Turpmākie albumi atzīmēti ar tādām balvām kā Victoire de la Musique 1996, Victoire de la musique 1997 un Džeza akadēmijas Borisa Viāna balva. Viņam arī piešķirtas balvas Musica jazz 1997 un 1998 par labāko starptautisko albūmu. Galjāno desmitais albūms Gallianissimo tika nosaukts par Dreyfus Jazz visu laiku labāko albumu. Divpadsmitais albums Piazzolla Forever (2003) ir veltīts Astora Pjacollas atceres desmitgadei. Atzīmējot Federiko Fellīni iecienītā komponista Nino Rotas simtgadi, klajā tika laists albums Richard Galliano Plays Nino Rota un dzima programma, kuru mēs jau esam dzirdējuši Jūrmalas festivālā Artissimo.
