http://www.hbf.lv

Izdrukāts: 28.05.2022 @ 23:06


 

Koncertu cikli un īpašas norises vietas

VIŅA AUGSTĪBA ANSAMBLIS

Dm. Šostakovičam – 110!

 

mākslinieku/mākslinieci pārstāv Hermaņa Brauna FondsIrina Dolženko
mākslinieku/mākslinieci pārstāv Hermaņa Brauna FondsInga Kalna

Otrdien, 2016.gada 7.jūnijā  pl.18.00

DZINTARU Mazajā zālē

VIŅA AUGSTĪBA ANSAMBLIS
Dm. Šostakovičam – 110!

Inga Kalna (soprāns)
Irina Dolženko (mecosoprāns)
Leonids Bomšteins (tenors)
Elīna Bukša (vijole)
Ramons Jaffē (čells)
Inna Davidova (klavieres)
Andrejs Osokins (klavieres)

 

Vienā no šāgada festivāla ARTISSIMO visbagātīgākajām un izsmalcinātākajām programmām – vesels izcilu skaņdarbu un zvaigžņu vārdu birums.

 

Vokālie cikli „No ebreju tautas dzejas” un „Septiņi Aleksandra Bloka dzejoļi”, Otrais klavieru trio („Ivana Sollertinska piemiņai”), Četras prelūdijas pārlikumā vijolei un klavierēm, Adagio no baleta „Gaišais strauts” pārlikumā čellam un klavierēm… Šie šedevri Latvijā tiek atskaņoti ļoti reti, bet vienviet laikam gan nekad nav skanējuši. Tos dzirdēt spožu mūziķu atskaņojumā nesen atjaunotajā Dzintaru Mazajā zālē ar tās valstī vislabāko akustiku ir patiesi unikāla iespēja, kuru garām nelaidīs neviens mūzikas mīļotājs.

 

„No ebreju tautas dzejas” soprānam, kontraltam un tenoram ar klavieru pavadījumu (1948)

 

Šostakovičs, stacijas kioskā bez prātošanas nopircis krājumu „Ebreju tautas dziesmas”, bija nedaudz vīlies: viņam allaž bija patikusi ebreju mūzika – „vienlaikus nopietna un smieklīga”, taču izrādījās, ka grāmatiņā nav nošu - tikai dzejoļi. Vienpadsmit no tiem kļuva par literāro pamatu vokālajam ciklam, kuru viņš uzrakstīja burtiski dažu vasaras nedēļu laikā, kuras pavadīja vasarnīcu ciematā Komarovo pie Ļeņingradas.

 

Zināmu iemeslu dēļ skaņdarbam, kurš šodien tiek uzlūkots par vienu no XX gadsimta vokālās mūzikas pērlēm, skatuvi ieraudzīt bija iespēja tikai 1955.gadā. Līdz tam tas skanēja tikai komponista mājās viņa dzimšanas dienās. Festivālā ARTISSIMO ciklu „No ebreju tautas dzejas” atskaņos Lielā teātra solisti Irina Dolženko un Leonīds Bomšteins, un izcilās Latvijas mūziķes – dziedātāja Inga Kalna un pianiste Inna Davidova.

 

„Septiņi Aleksandra Bloka dzejoļi” balsij, vijolei, klavierēm un čellam (1967)

 

Pārsteidzoši, ka no visa dzejnieka Bloka mantojuma komponists izvēlējies viņa agrīnos, trauksmainos dzejoļus, kuros spilgti attēlotas gaisā jūtamās traģisko kataklizmu priekšnojautas. „Ofēlijas dziesma”, „Gamajuns, viedais putns”, „Mēs bijām kopā”, „Pilsēta miegā”, „Vētra”, „Slepenās zīmes” un „Mūzika” veido lakonisku un askētisku vēstījumu, kura tēma ir mākslinieks sasaistē ar pasauli – ar dabu, laiku, pilsētu un cilvēkiem.

 

ARTISSIMO publiku gaida satraucošs pirmatskaņojums: lieliskā Inga Kalna nekad līdz šim nav atskaņojusi „Septiņus Aleksandra Bloka dzejoļus”. Tas pats ir sakāms par viņas skatuves partneriem – vijolnieci Elīnu Bukšu, čellistu Ramonu Jaffē un pianisti Innu Davidovu.

 

Otrais klavieru trio („Ivana Sollertinska piemiņai”, 1944)

 

Ivans Sollertinskis – muzikologs, kritiķis, publicists, izcils filologs, teātra zinātnieks, baleta teorētiķis, psiholoģijas un vēstures pazinējs, Ļeņingradas konservatorijas profesors un Ļeņingradas filharmonijas mākslinieciskais vadītājs (1902-1944) – bija tuvs Šostakoviča draugs kopš 1923.gada līdz pat savai pāragrajai nāvei. Viņa piemiņai komponists ir veltījis vienu no saviem vismeistarīgākajiem un traģiskākajiem kamerskaņdarbiem. Festivālā ARTISSIMO Otro klavieru trio atskaņos Andrejs Osokins, Elīna Bukša un Ramons Jaffē – mūziķi, kuriem ir saprašana  kamermuzicēšanā. Trio sastāvā viņi kopā spēlēs pirmoreiz.

 

Četras prelūdijas pārlikumā vijolei un klavierēm

 

Šostakovičs tik augstu vērtēja Dmitrija Ciganova (leģendāra muzikanta, kurš 54 gadus bija Bēthovena kvarteta pirmais vijolnieks) vijolei un klavierēm pārliktās viņa klavierēm rakstītās 24 prelūdijas op.34, ka arī pats ne reizi vien tās atskaņoja kopā ar Leonīdu Koganu. Elīna Bukša un Inna Davidova festivālā ARTISSIMO piedāvās šī cikla iespaidīgāko daļu – Četras prelūdijas: nr.10 dodiēz minorā, nr.15 Rebemol mažorā, nr.16 sibemol minorā un nr.24 re minorā.

 

Par mūziķiem

 

Inga Kalna (soprāns) opermūzikas pasaulē ir pazīstama kā smalka stilu pazinēja un universāla meistare. Viņa spoži dzied visu laikmetu mūziku: Hendeli un Pulenku, Pērselu un Kančeli, Bahu un Pučīni, Haidnu un Hindemitu, Monteverdi un Verdi, Mocartu un Štrausu. Viņai ir aplaudējuši klausītāji Milānā un Maskavā, Berlīnē un Zalcburgā, Vīnē un Londonā, Toronto un Amsterdamā. Būdama Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas absolvente, šobrīd Inga gan ar panākumiem uzstājas uz operskatuves, gan sniedz meistarklases, un viena no tām notiks arī festivālā ARTISSIMO.

 

Irina Dolženko (mecosoprāns, Krievija) ir lieliska operdziedātāja, Lielā teātra soliste un Krasnojarskas operas mākslinieciskā vadītāja. Viņas skatuves raksturu diapazons ir ļoti plašs: no vecticībnieces Marfas līdz burvei Ulrikai, no jaunekļiem Leļa, Kerubīno un Zībeļa līdz šļahtiču skaistulei Marinai Mnišekai, no faraona meitas Amnerisas līdz vecajai čigānietei Azučenai. Katrā no tēliem ir jūtama mākslinieces kaislīgā, patiesā un atvērtā attieksme pret dzīvi un viņas ārkārtīgi spilgtā personība. Tikpat liela loma Irinas dzīvē ir kamermuzicēšanai. Ilgā un auglīgā sadarbība ar pianisti Innu Davidovu Latvijas klausītājiem ir atklājusi Dolženko kā brīnišķīgu Čaikovska, Rahmaņinova, Gļinkas, Dargomižska un Šostakoviča romanču atskaņotāju. Gadu pēc gada Irinas un Innas duets apliecina savstarpēju saskaņu, neparastu gaumi un reti sastopamu interpretāciju profesionalitāti, klausītājus priecējot ar aizvien jaunām koncertprogrammām.

 

Leonīds Bomšteins (tenors, Krievija) Hermaņa Brauna fonda koncertā uzstājas pirmoreiz. Dzimis Ļeņingradā, pirmos soļus uz skatuves viņš spēris Belokamennajā. Pēc Gņesinu Krievijas mūzikas akadēmijas beigšanas viņš strādājis Helikona operā un Staņislavska un Ņemiroviča-Dančenko Maskavas akadēmiskajā muzikālajā teātrī, bet jau pēc diviem gadiem kļuvis par Lielā teātra solistu. Ir pieprasīts Valsts akadēmiskās simfoniskās kapelas, Eiropas opernamu un vadošo festivālu viesmākslinieks. 2006.gadā Leonīds piedalījies Šostakoviča vokālā cikla „No ebreju tautas dzejas” atskaņojumā Izraēlā kopā ar Izraēlas simfonisko orķestri, 2012.gadā dziedājis Deguna partiju Šostakoviča operā „Deguns” Cīrihes operā, bet 2013.gadā – Romas operā.

 

Elīna Bukša (vijole) ir Latvijas Lielās Mūzikas balvas laureāte (2012) un Hermaņa Brauna fonda māksliniece. Viņa dzimusi Aizkrauklē un kopš piecu gadu vecuma mācījusies pie leģendārā pedagoga Ojāra Kalniņa. Elīnas dotības atklājušās ļoti agri, par ko liecina uzvaras 17 starptautiskos un Latvijas konkursos. Elīna ir koncertējusi Vācijā, Krievijā, Šveicē, Zviedrijā, Itālijā, Nīderlandē, Beļģijā un Somijā. Šobrīd Elīna turpina mācības Karalienes Elizabetes Mūzikas kapelā Beļģijā, kā arī izcilās pedagoģes Annas Čumačenko meistarklasēs Vācijā, Francijā un Šveicē. Jaunā māksliniece spēlē itāļu meistara Domeniko Montaņjanas darinātu vijoli.

 

Ramons Jaffē (čells) no Rīgas uz dzīvi Vācijā pārcēlās jau tālajā 1974.gadā. Ramona pirmais mūzikas skolotājs bija viņa tēvs Dons Jaffē, bet par paraugiem mākslā viņam kalpoja tādi titāni kā Dāvids Gērings, Šandors Vegs, Boriss Pergamenščikovs un Daniils Šafrans, kuru vadībā viņš pilnveidojis savu meistarību. Savu vietu uz mūzikas skatuves Jaffē iekaroja ar piedalīšanos daudzos starptautiskos konkursos. Jaunā mūziķa tālākā karjera vedusi viņu uz pazīstamām koncertzālēm Berlīnē, Minhenē, Ķelnē, Londonā un Vīnē, uz tādiem mūzikas svētkiem kā Šlēzvigas-Holšteinas festivāls, Vircburgas Mocarta festivāls, „Minhenes Klavieru vasara”, Kuhmo kamermūzikas festivāls, Jeruzalemes kamermūzikas festivāls un MIDEM Kannās… Līdztekus solo darbībai viņš veltījis sevi arī kamermūzikai, būdams trio Belcanto Strings un Berlīnes Mendelsona trio mūziķis, kā arī uzstājoties ansamblī ar Jefimu Bronfmanu, Andresu Mustonenu, Juriju Rahļinu, Nikolaju Znaideru un citiem lieliskiem mūziķiem. Ramons Jaffē ir arī Hopfgartenas un Tiroles festivālu izveidotājs un mākslinieciskais vadītājs.

 

Andrejs Osokins (klavieres) ir viens no Latvijas pazīstamākajiem un pieprasītākajiem jaunajiem mūziķiem. Sākumā Emīla Dārziņa mūzikas skolā, bet pēc tam Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā izglītojies pie sava tēva profesora Sergeja Osokina, Andrejs iestājās Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas maģistrantūrā. Konkursus, kuros viņš uzvarējis, ir grūti saskaitīt. Andreja nozīmīgākie sasniegumi ir Latvijas Lielā Mūzikas balva (2008), uzstāšanās kopā ar Berlīnes filharmoniķiem un Londonas filharmonisko orķestri, ar Hallē orķestri un Francijas Radio filharmonisko orķestri, kā arī koncerti Vestminsteras abatijā, Briseles Karaliskajā operā un Vigmoras zālē.

 

Inna Davidova ir Latvijā vispazīstamākā akadēmiskās mūzikas koncertu producente. Būdama pianiste, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvente un kā koncertmeistare apbalvota Tokijas Starptautiskajā vokālistu konkursā, Inna savu atskaņotājmākslinieces darbību apbrīnojamā kārtā apvieno ar izglītojošo un antreprenieres darbību. 1998.gadā izveidojusi Hermaņa Brauna fondu, Inna ir dāvājusi Latvijai desmitiem festivālu un tūkstošiem visaugstākās klases koncertu. Tiem sekojot, ir izaugusi vesela klausītāju paaudze. Viņas fantastiskā enerģija un neizsīkstošā izdoma katru mūzikas sezonu pārvērš svētkos, kas ir pilni tikšanos ar meistariem un jauniem talantiem. Innas veidotajās koncertprogrammās ir dramaturģisks kodols un iekšēja attīstības loģika. Viņas muzicēšanu ansamblī raksturo smalkjūtība un stilistiska precizitāte. Innas Davidovas skatuves partneru vidū bijuši tādi izcili dziedātāji kā Elīna Garanča, Egils Siliņš, Inese Galante, Irina Dolženko, Sergejs Larins, Inga Kalna, Anatolijs Safiuļins un daudzi, daudzi citi.

 


Koncerts notiek:

Datums, laiks, vieta

Koncerts

Biļešu cenas

07.06.2016 plkst. 18:00
Dzintaru Mazā Zālē

VIŅA AUGSTĪBA ANSAMBLIS

Dm. Šostakovičam – 110!
Inga Kalna (soprāns), Irina Dolženko (mecosoprāns), Leonids Bomšteins (tenors), Elīna Bukša (vijole),Ramons Jaffē (čells), Inna Davidova (klavieres), Andrejs Osokins (klavieres)

 

© Hermaņa Brauna fonds & Nordik IT, 2002-2003