Programmā – Francis Šūberts, Ferencs Lists, Pēteris Čaikovskis

Elizabete Ļeonska ir māksliniece, kurai līdzīgu nav. Žurnālisti un kritiķi viņu dēvē par „padomju klavierskolas pēdējo granddāmu”, par „klavieru lauveni” un „antidīvu”. Viņa ir Sv.Cecīlijas balvas ieguvēja par Brāmsa sonāšu ieskaņojumiem, Diapason d’Or balvas  ieguvēja par Lista skaņdarbu ierakstiem un Midem Classical Award balvas ieguvēja par Mendelsona klavierkoncertu ieskaņojumiem. Viņai ir piešķirts Vīnes Konzerthaus Goda biedra tituls, kā arī Austrijas augstākais apbalvojums –  I pakāpes Goda krusts „Par zinātni un mākslu”. Būdama studente, viņa kļuva par triju lielu konkursu (Džordžes Enesku konkursa, Margaritas Longas konkursa un Karalienes Elizabetes konkursa) laureāti.  Vēlāk par Ļeonskas draugiem kļuva Josifs Brodskis, kurš viņai veltījis savu dzeju, un Svjatoslavs Rihters, kurš uzstājās ar viņu kopīgos koncertos.  Kāds franču žurnālists par viņu izteicās tā: „Ļeonskas ceļš –  tas ir ceļš no virsotnes uz virsotni”.

Elizabete Ļeonska ir dzimusi Tbilisi. Savu pirmo koncertu ar orķestri viņa sniedza 11 gadu vecumā, bet pirmo solo koncertu – 13 gadu vecumā. Ļeonska ir absolvējusi profesora Jakova Mīlšteina klavierklasi Maskavas konservatorijā. 1978. gadā būdama vieskoncertos Vīnē, viņa nolēma neatgriezties Padomju Savienībā. Viņas sensacionālā uzstāšanās Zalcburgas festivālā 1979. gadā kļuva par sākumu spožai karjerai Rietumos. Kopš tā laika viņa dzīvo Vīnē.

Elizabete Ļeonska ir uzstājusies ar visiem pasaules vadošajiem orķestriem un tādiem slaveniem diriģentiem kā Kurts Mazūrs,  Kolins Deiviss, Kristofs Ešenbahs, Kurts Zanderlings, Mariss Jansons un Jurijs Temirkanovs. Viņa ir visu prestižāko mūzikas festivālu dalībniece un vienmēr gaidīta viešņa pasaules lielākajās koncertzālēs gan kā soliste, gan kā kamermūziķe. Par pianistes radošajiem sasniegumiem liecina arī  daudzie skaņu ieraksti, kas vairakkārt tikuši apbalvoti.