Teikt vienkārši, ka taiko ir lielvēdera bungas, nozīmētu nepateikt neko. Taiko ir mistisks instruments ar gandrīz divtūkstoš gadu senu vēsturi. Tajā mīt dievība ar savu dzīvu balsi, kas skanējusi dievnamos, valdnieku pilīs, teātros, pļaujas laukos un kara laukos. Bungu korpusam tiek izraudzīti milzīgi koki, bet membrānas pēc īpašas receptes tiek gatavotas no govju ādām. Ir grūti aprakstīt, cik pirmatnējs iedarbības spēks piemīt taiko skaņai. Kur nu vēl tad, ja bungu ir daudz!... Kad atskaņotāji apbur ar sinhronām kustībām un enerģētisku vēstījumu!...
Taiko grupas muzicēšanas pārsteidzošās iespējas tika apjēgtas, iemēģinātas un godam novērtētas pagājušā gadsimta piecdesmito gadu sākumā. Sitaminstrumentu spēle ansamblī Japānā kļuva tik populāra, ka valstī radās pieci tūkstoši taiko grupu. Labākās no tām nebaidījās eksperimentēt un meklēja jaunas saskaņas, izmantojot bambusa flautas un tautiskus stīgu instrumentus, kas atgādina lautu un arfu. Šis salikums radīja apbrīnojami krāsainu un emocionālu efektu
Mēs gaidām viesos taiko grupu, kas iemantojusi pasaules slavu. To radījis un vēl šobrīd vada Džodži Hirota viens no visspilgtākajiem japāņu mūziķiem. Būdams bungu virtuozs, viņš arī spēlē japāņu flautu, sacer mūziku un dzied. Šobrīd Hirota dzīvo Anglijā un ir viens no world music nekronētā karaļa Pītera Geibriela tuvākajiem līdzgaitniekiem.
Džodži Hirota ir dzimis Japānas ziemeļos. Bungas sācis spēlēt septiņu gadu vecumā. Mācījies Kioto Mākslas universitātē. Bijis teātra Red Budha un deju kompānijas Lindsay Kemp mākslinieciskais vadītājs un perkusionists. Par mūziku, kas sacerēta izrādei Onnagata, 1991.gadā kļuvis par Time Out balvas laureātu. Hirota daudz koncertējis Eiropā, Kanādā, ASV, Dienvidamerikā un Japānā. 2004.gadā viņam piešķirta balva par ieguldījumu japāņu kultūras daudzināšanā.
Viņš ieskaņojis sešus soloalbumus Sahasurara, Wheel of Fortune, Rain Forest Dream, The Gate, Japanese Taiko un Japanese Folk Songs, bet vēl biežāk ieskaņojis mūziku kopā ar domubiedriem kā uzaicināts mūziķis. Viņš uzstājies uz Londonas Quen Elizabeth Hall skatuves, spēlējis kopā ar BBC Koncertorķestri Londonā, ar Seattle Creative Orchestra ASV, kopā ar Terem-kvartetu Krievijā (atskaņojot Rimska-Korsakova Kauju pie Keržencas), sadarbojies ar Karalisko Šekspīra kompāniju (Royal Shakespeare Company) izrādē Makbets un vairākkārt uzstājies festivālā WOMAD (World of Music and Dance).
Hirota ir skaņu celiņa autors piecām dokumentālajām filmām, kas radītas Lielbritānijā, Japānā, ASV un Itālijā. Martina Skorsēzes jaunākajā filmā Klusēšana skan Hirotas sacerētā un atskaņotā kompozīcija Kin No Mai.
Ansamblī Taiko Drummers kopā ar Džodži Hirotu spēlē vistalantīgākie bundzinieki, kuri, tāpat kā viņu vadītājs, dzīvo Anglijā. Biļetes uz šo meistaru koncertiem vienmēr un visur ir pilnībā pārdotas vai tas būtu Vemblija stadions Londonā vai kāds festivāls jebkur pasaulē.