Sākumlapa     Izdrukāt

 LV    RU    EN  

Koncertu cikli un īpašas norises vietas

Eiropas Savienības Jauniešu orķestris


Diriģents - Pāvo Jervi


Photo: Kai Biernert

Ceturtdien, 2004. gada 12. augustā plkst. 19.00
Dzintaru koncertzālē

Programma

Arturs Maskats (1957) – Tango (2002)

Antons Brukners (1824-1896)  – Piektā simfonija Si bemol mažorā (1876)

– Introduction (Adagio) – Allegro (Mäβig)
– Adagio (Sehr langsam)
– Scherzo (Molto vivace, Schnell)
– Finale (Adagio - Allegro moderato)

Doma par Eiropas Savienības Jauniešu orķestra dibināšanu dzima pirms 30 gadiem Lielbritānijas Starptautiskajā Jauniešu fondā. Orķestra dibinātājiem bija viscēlākais mērķis: tieši mūzikai ir jābūt tai, kas apvieno Eiropas jaunatni, bet jaunradītajam orķestrim jākļūst par ideālu simbolu mūsdienu Eiropai – nāciju savienībai miera, harmonijas, sociālā taisnīguma un humānisma vārdā.

Orķestra pirmā vieskoncertu tūre notika 1978. gadā Klaudio Abado vadībā. Šobrīd orķestra mākslinieciskais vadītājs ir Vladimirs Aškenazi.

Ar orķestri ir strādājuši izcili pasaules diriģenti – Leonards Bernsteins, Herberts fon Karajans, Mstislavs Rostropovičs, Daniels Barenboims, Džeimss Konlons, Kolins Deiviss, Karlo Marija Džulīni, Bernards Haitinks, Zubins Mehta, Genādijs Roždestvenskis, Kurts Zanderlings, Džordžs Šolti… Arī solistu vārdi ir spoži – Jehudi Menuhins, Marta Argeriha, Terēza Berganca, Barbara Hendriksa, Krista Ludviga, Džesija Normena, Naidžels Kenedijs, Radu Lupu, Karita Matila, Viktorija Mullova, Marejs Peraija, Mauricio Pollīni, Margarita Praisa, Ravi Šankars… Eiropas Savienības Jauniešu orķestris ir uzstājies Eiropas lielākajās koncertzālēs un prestižākajos mūzikas festivālos. Kā labas gribas sūtnis tas koncertējis Ķīnā, Honkongā, Japānā, Indijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, Austrumeiropā, Krievijā… Kolektīva reputācija ir tik augsta, ka tas var sacensties ar izcilākajiem pasaules orķestriem.

Eiropas Savienības Jauniešu orķestris ir apbalvots ar Onassis publiskā labdarības fonda Olympia Prize, ar Prix d'Initiative Européenne un European Media Prize.

Uz 140 orķestra vietām ik gadus pretendē 4 000 jaunu mūziķu vecumā no 14 līdz 23 gadiem no visām ES valstīm. Tos mūziķus, kuri jau ir spēlējuši orķestrī, gluži tāpat kā iesācējus sagaida atkārtota noklausīšanās. Taču orķestra sastāvs ievērojami tiek atjaunots, tādējādi vislabākajiem Eiropas jaunajiem mūziķiem ir izredzes kļūt par orķestra dalībniekiem.

Mēģinājumi un koncerti notiek brīvdienu laikā – vasarā, Lieldienās, Ziemassvētkos. Orķestranti strādā arī grupās kopā ar speciālistiem koncertmeistariem.

Nenoliedzami, ka pieredze, kas iegūta muzicējot kopā ar izciliem diriģentiem un solistiem, kā arī darbs slavenu profesoru vadībā – tas ir milzīgs stimuls jebkura jauna mūziķa karjerā. Lielākoties tālākais profesionālais ceļš viņus ved uz vadošajiem Eiropas orķestriem.


Pāvo Jervi
Photo: OMS PHotography

Orķestra patroni ir Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Romano Prodi, Eiropas Parlamenta prezidents Patriks Kokss un visu pārstāvēto ES valstu premjerministri. Orķestri finansē ES Komisija un visu ES valstu valdības. Pārējo budžeta daļu veido sponsoru ziedojumi un koncertu ienākumi.

Latvijā Eiropas Savienības Jauniešu orķestris uzstājās pirms 10 gadiem kopā ar Vladimiru Aškenazi. Šogad tas spēlēs Pāvo Jervi vadībā. Viens no spilgtākajiem mūsdienu diriģentiem ir slavenā igauņu maestro Nēmes Jervi dēls un ģeniālā Leonarda Bernsteina skolnieks. Kopš 2001.gada Pāvo Jervi ir Cincinati (ASV) simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs. Pagājušajā sezonā viņš ar savu orķestri uzstājies Bostonas Symphony Hall, Kenedija centrā Vašingtonā un Kārnegi zālē Ņujorkā. Aizvien viņš saglabājis arī Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskā konsultanta posteni.

Triumfu – un tas tiešām bija triumfs – piedzīvoja Eiropas Savienības Jauniešu orķestris. Enerģija, drosme, kā arī pārsteidzoša tehniskā precizitāte un muzikalitāte, kas piemita viņu spēlei, padarīja šo vakaru par neaizmirstamu.  The Daily Telegraph, London

 


Artura Maskata Tango ir uzrakstīts 2002. gada rudenī pēc Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pasūtinājuma un pirmatskaņots 2002. gada 26. septembrī Lielajā Ģildē diriģenta Normunda Vaiča vadībā.

2003. gadā Tango iekļuva Starptautiskā orķestra skaņdarbu konkursa Masterprize finālā Londonā, kur 2003.gada 30.oktobrī Bārbikena centrā to atskaņoja Londonas simfoniskais orķestris diriģenta Daniela Hārdinga vadībā.

Nepilnu divu gadu laikā Tango piedzīvojis diezgan daudzas interpretācijas dažādu orķestru sniegumā: Latvijā to iestudējuši arī Normunds Šnē (ar Rīgas Festivāla orķestri), Imants Resnis (ar Liepājas simfonisko orķestri), Gintars Rinkevičs (ar Latvijas Nacionālās Operas orķestri), bet ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri – Šveices diriģents Miša Damevs, savukārt Miša Damevs to ierakstījis kompaktdiskā ar Milānas Verdi simfonisko orķestri. Liepājas simfoniskais orķestris Imanta Rešņa vadībā Tango atskaņoja Austrijas pilsētā Grācā 2004. gada maijā Eiropas Savienības paplašināšanai veltītā koncertā. Bez tam Imants Resnis Tango atskaņojis ar Mehiko Filharmonijas orķestri, bet Miša Damevs – ar Brno simfonisko orķestri. 2004. gada jūnijā Maskata Tango kompaktdiskā ierakstījis Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Normunda Vaiča vadībā, bet augustā Nacionālais orķestris Andra Nelsona vadībā to atskaņos mūzikas festivālā Šveicē. 2004. gada jūlijā Tango atskaņos Bonnas universitātes simfoniskais orķestris, bet 2005. gadā to savā repertuārā iekļāvis Pitsburgas simfoniskais orķestris (ASV) un Palermo simfoniskais orķestris (Itālija)

Arturs Maskats: Tango - deja, dzīvesstāsts, arī dzīvesveids, liktenis, kaislība. Metafora vēl kaut kam vārdos nepasakāmam. Dvēseles stāvoklis, kurā debesis var sajukt ar elli, radot kādu jaunu realitāti, jaunu skatījumu uz jau pazīstamu izteiksmes veidu. Aizgājušais gadsimts ir pacēlis šo deju no mazām Čaka apdziedātām kafejnīcām līdz lielo koncertzāļu augstumiem. Tango - krogos, nakts ugunīs zibošo lielpilsētu ielās un Tango - lielākajos teātros, slavenākajos koncertnamos. Tango ir rakstījuši Igors Stravinskis, Moriss Ravels, Dmitrijs Šostakovičs, arī mūsu Jānis Mediņš, vēl daudzi, daudzi. Tango klasiķis Astors Pjacolla kā viena no 20. gadsimta nogales mūzikas visraksturīgākajām zīmēm. Gribēju apvienot dažādus Tango raksturus vienotā dramaturģijā simfoniskajam orķestrim. Tai ir savs iekšējs saturs, kā teātrī - arī lomas. Ar valsi 20. gadsimta sākumā to izdarīja Ravels. Arī es gribēju mēģināt - ar Tango!


Kad 1874. gadā Antons Brukners apmetās uz dzīvi Vīnē, viss viņam likās daudzsološs. Viņš strādāja par harmonijas, kontrapunkta un ērģeļspēles pasniedzēju Vīnes konservatorijā un Sv. Annas Sieviešu Pedagoģiskajā institūtā. Ar triumfāliem panākumiem viņš pārstāvēja Austriju ērģelnieku sanāksmē Francijā un Londonā.

Atgriežoties Vīnē, viņu gaidīja nepatikšanas. Brukners tika apsūdzēts rupjā attieksmē pret divām institūta audzēknēm. Neraugoties uz to, ka viņu attaisnoja, institūta direktors pārcēla Brukneru strādāt ar citu klasi, kas drīz vien tika izformēta. Tādejādi Brukners zaudēja darba vietu, pārdzīvoja pazemojumu, un viņa ienākumi kļuva daudz mazāki. Komponists nožēloja, ka ir atbraucis uz Vīni, un ilgojās pēc sava iepriekšējā ērģelnieka darba Lincas katedrālē.

Šādā bezizejas situācijā radusies grandiozākā no Bruknera simfonijām – Piektā. Un tas tiešām ir interesanti, ka vairāki lielmeistari (Bēthovens, Čaikovskis, Mālers, Šostakovičs) tieši savās Piektajās simfonijās tēlo cīņu ar likteni un uzvaru pār to.

Bruknera simfonijas tiek salīdzinātas ar monumentālām un dižām katedrālēm. Komponista mūzikas valodu var pazīt pēc metāla pūšaminstrumentu majestātiskā un uzvarošā skanējuma un raksturīgajiem timpāniem, pēc bezrūpīgajām un skumjajām putnu dziesmām, kas dzirdamas koka pūšaminstrumentu balsīs. Bruknera Piektā ir visintelektuālākā no visām komponista simfonijām. Diemžēl, Brukners tā arī netika to dzirdējis. Francis Šalks diriģēja tās pirmatskaņojumu Grācā 1894. gada aprīlī (18 gadus pēc simfonijas pabeigšanas!), kad autors jau bija smagi slims un nespēja vairs būt klāt šai koncertā.


Koncerts notiek:

Datums, laiks, vieta

Koncerts

Biļešu cenas

12.08.2004 plkst. 19:00
Dzintaru koncertzāle

Eiropas Savienības Jauniešu orķestris
Tas ir Notikums! Tā ir īsta sensācija! Tā ir vasaras koncertsezonas nagla! Unikāla iespēja dzirdēt simfonisko orķestri, kur spēlē 140 jaunieši no Eiropas Savienības valstīm. Programmā: Maskats – Tango, Brukners – Piektā simfonija.

 

Apskatīties pasūtījumu vēsturi
Jūsu e-pasts:

© Hermaņa Brauna fonds | Izstrādāts Profero, 2002-2011