http://www.hbf.lv

Izdrukāts: 28.05.2022 @ 23:44


 

Koncertu cikli un īpašas norises vietas

Muzikālie atklājumi
L. Špors, Dž. Meijerbērs, K. Kreicers, P. Kornēliuss, F. Teita

 

mākslinieku/mākslinieci pārstāv Hermaņa Brauna FondsMārcis Kūlis
mākslinieku/mākslinieci pārstāv Hermaņa Brauna FondsInna Davidova
mākslinieku/mākslinieci pārstāv Hermaņa Brauna FondsAntra Bigača

Vācu, franču un angļu romantiskās mūzikas koncerts

Programmā:
Ludviga Špora, Džakomo Meijerbēra, Konradīna Kreicera, Petera Kornēliusa un Filisas Teitas ziesmas balsij, klarnetei un klavierēm.

Pirmoreiz Rīgā skanēs šo burvīgo romantisko dziesmu virkne tik neierasta sastāva atskaņojumā - mecosoprāns, klarnete un klavieres (arī tamburīns!). Dziesmas sacerētas laika posmā no 19.gadsimta sākuma līdz 20.gadsimta beigām. Dažādi laiki un stili, atšķirīgi autoru rokraksti - vienkārši un sarežģīti, sentimentāli un jautri, caur asarām un ar smaidu… Taču visas šīs dziesmas vieno romantisms un romantika, kas mūzikā neizzūd nekad.

 



Ludvigs (Luī) Špors (1784-1859) - ievērojams vācu vijolnieks un komponists, dzimis Brunsvikā. Spēlēt vijoli un komponēt viņš sācis jau kopš piecu gadu vecuma, un var sacīt, ka kompozīcijā visu apguvis pats, studējot lielmeistaru partitūras.

Špora dzīve no 14 gadu vecuma - tās bija koncertturnejas. Viņš koncertējis arī Sanktpēterburgā, kur dzīvoja pusotru gadu un iepazinās ar Džonu Fīldu un Mucio Klementi.
Gadu vēlāk viņš kļuva par Brunsvikas hercoga galma vijolnieku, un saimnieka atbalsts mūziķim bija dāsns. Drīzumā Špors pirmo reizi uzstājās Berlīnē. Tai pašā koncertā piedalījās arī jaunais Meijerbērs, kuram tolaik bija tikai 13 gadi.

Špors ir koncertējis visā Eiropā, arī - duetā ar savu sievu arfisti Doroteju Šeidleri. Venēcijā spēlējis kopā ar Paganīni. Draudzējies ar Karlu Mariju fon Vēberu. Lieli panākumi viņam bija Londonā. Strādājis par Frankfurtes teātra direktoru. Būdams kapelmeistars, pratis iedvesmot orķestri (starp citu, Špors bija pirmais, kurš sāka diriģēt ar zizli). Būdams pedagogs, izaudzinājis pazīstamus vijolniekus, un viņa vijoles skola Violinschule in drei Abtheilungen tiek augstu vērtēta vēl šodien. Špors uzrakstījis astoņas operas (īpaši atzīmējamas ir Jesonda un Fausts), četras oratorijas, mesas, himnas, desmit simfonijas, koncertuvertīras un daudz skaņdarbu gan vijolei, gan arī citiem instrumentiem.

Džakomo Meijerbērs (1791-1864), izcils franču komponists, dzimis Berlīnē. Viņa īstais vārds bija Jakobs Lībmans Bērs. Pseidonīma izcelsme ir diezgan neskaidra. Viens no rakstu avotiem liecina, ka viņš vienkārši savienojis mātes un tēva uzvārdus, bet citā tiek vēstīts, ka kāds vīrs, uzvārdā Meijers, apsolījis viņam atstāt mantojumā visu savu bagātību ar nosacījumu, ka Džakomo savam uzvārdam Bērs pievienos arī Meijeru.

Meijerbēram bija visas iespējas kļūt par slavenu pianistu virtuozu, tomēr vairāk viņu interesēja komponēšana. Mūziku viņš sacerēja jau 12 gadu vecumā. Meijerbēra pirmais lielais opuss bija kantāte Dievs un daba, par ko viņš saņēma Darmštates galma komponista titulu.
Saljēri mudināts, Meijerbērs devās uz Itāliju, lai iemācītos rakstīt vokālo mūziku. Tur viņš iepazinās ar Rosīni operām, kas viņu ļoti iedvesmoja. Meijerbēra operas tika uzvestās Padujā, Venēcijā un Milānā.
Meijerbēra draugs Karls Marija fon Vēbers viņa panākumus uzlūkoja kā lielu zaudējumu vācu mākslai. Toties publikai ik jauna Meijerbēra opera patika aizvien vairāk.

Kopš 1827.gada Meijerbērs strādāja Parīzē, kur viņa pastāvīgais libretists bija Ežēns Skribs . Opera Roberts Velns
(1831) kļuva par romantiskā mūzikas teātra aizsākumu Francijā. 1836.gadā savu pirmizrādi piedzīvoja arī opera Hugenoti.

Laikā no 1842.gada līdz 1846.gadam Meijerbērs bija galma kapelmeistars Berlīnē. 1846.gadā viņš atgriezās Parīzē, un parīzieši ar nepacietību gaidīja operas Pravietis (1849) pirmizrādi uz Grand Opera skatuves. 1854.gadā uz Opera Comique skatuves tika uzvesta opera Ziemeļzvaigzne. Tolaik Meijerbērs arī uzsāka darbu pie operas Afrikāniete, bet, tā kā nevarēja atrast izpildītājus, savu pirmizrādi Afrikāniete piedzīvoja tikai pēc komponista nāves 1865.gadā.

Meijerbēra īpašā vieta mūzikas vēsturē ir neapstrīdama, jo, balstoties uz romantiskās drāmas tradīcijām, viņš ir radījis franču lielo operu. Un tomēr vairāk viņam rūpēja panākumi un slava, nevis kalpošana mākslai.

Konradīns Kreicers (1780-1849), mazpazīstams vācu komponists, diriģents un klarnetists, dzimis Meskirhē un miris Rīgā. Kopš 1840.gada viņš bija diriģents Ķelnes operā. Kreicers komponēja Vēbera stilā. Viņa melodijas izceļas ar vienkāršību, patiesīgumu un jūtu dziļumu. Kreicers ir uzrakstījis daudz operu, taču to skatuves mūžs bijis īss un lemts aizmirstībai. Savās dziesmās, arī pastorālē Dzirnu rats, Kreicers izmantojis dzejnieka Ludviga Ūlanda vārsmas.

Karls Augusts Peters Kornēliuss (1824-1874), vācu mūziķis un dzejnieks, grafiķa Ignācija Kornēliusa mazdēls un mākslinieka Petera Kornēliusa brāļa dēls, dzimis Maincā. Viņa tēvs, kurš bija aktieris, ļoti vēlējās, lai dēls sekotu viņa pēdās. Un jauneklis jau teju tika spēris kāju uz skatuves dēļiem, taču negaidīti nolēma, ka būs komponists. Un rakstīs komiskas operas.

1844.gadā Kornēliuss devās mācīties uz Berlīni. Tur viņš sāka komponēt un atdzejot no franču valodas. 1852.gadā Veimārā viņš sadraudzējās ar Listu un pirmoreiz dzirdēja Berlioza mūziku. Taču pašam komponēt laika bija maz, jo Kornēliuss daudz tulkoja - Lista poēmu priekšvārdus, Berlioza skaņdarbu tekstus. Galu galā viņš uzrakstīja operu Bagdādes bārddzinis. Lista virsvadībā tā tika uzvesta 1858.gadā Veimārā , taču ar lielu troksni izgāzās. Kornēliusa operas Sids
pirmizrāde notika Veimārā 1865.gadā.

Dzīves pēdējos deviņus gadus Kornēliuss strādāja par retorikas un harmonijas pasniedzēju Minhenē. Viņš bija izcils atdzejotājs, un viņa tulkotie Pergolēzi, Berlioza un Lista dziesmu teksti tiek uzskatīti par klasiskiem paraugiem.

Dziesmu cikls Ziemassvētku dziesmas
, op.8 ir viena no Kornēliusa daiļrades pērlēm. 1979.gadā pēc klarnetista Hovarda Rodžersona lūguma Džefrijs Emersons pievienoja četrām dziesmām arī klarnetes partiju.


Mūzikas komponēšana nav sieviešu profesija. Starp tās nedaudzajām pārstāvēm uzmanības vērta ir angliete Filisa Teita (1911-1985), kura uzrakstījusi visai daudz oriģinālu skaņdarbu. Varbūt tādēļ, ka bērnībā viņas pirmais muzikālais iespaids bija Londonas leijerkaste, bet pirmais mūzikas instruments- ukulele, ko Filisa pati tika nopirkusi, lai sacerētu fokstrotus un blūzus. Taču beigu beigās Teita iestājās Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā un arī to absolvēja, neraugoties uz to, ka pēc viņas laulībām daudzi domāja, ka nu Filisa visu laiku un spēku veltīs ģimenei un komponēšanu pametīs. Tā nenotika. Viņa turpināja komponēt, savos skaņdarbos nemainīgi palikdama par nerātnu bērnu.

Teitai patika nelielas formas un mazi sastāvi. Viņas skaņdarbu lielākā daļa ir ievērojams ieguldījums mūsdienu angļu mūzikā, it īpaši- kamermūzikā. Teitas harmoniskā valoda un lirisko jūtu izpausme ir apbrīnas vērta. Valdzina viņas oriģinālā iztēle un neparastā pieeja ierastām mūzikas formām. Viņas mūzikas valoda ir savdabīga, bet ne avangardiska. Pazīstama ir viņas Sonāte klarnetei un čellam, Varavīksne un dzeguze obojai un stīgu trio, Noktirne vokālajam kvartetam, opera Iemītnieks. Koncertos bieži var dzirdēt viņas Koncertu saksofonam, dziesmas tenoram un lautai. Viņa rakstījusi mūziku bērniem un skaņdarbus korim.

Filisas Teitas dziesmu cikls Tainsaidas ainiņas
mecosoprānam, klarnetei un klavierēm pirmoreiz tika atskaņots Ņūkāslas festivālā 1978.gadā. Tā pamatā ir mazpazīstamas tautu dziesmas ziemeļangļu dialektā. Pēc autores domām te sastopami vairāki interesanti momenti. Dziesmā Elsija Mārlija piesaista dziedātājas un klarnetista dialogs; klarnetists vajadzīgajā brīdī spēlē dūdu balsī, savukārt, pianists ņem rokā tamburīnu. Dziesmā No visiem jaunekļiem (bez klarnetes) komponiste izmanto klavieru pedāļu savdabīgo efektu. Dziesmā Ostmalas bārddzinis, kas datēta ar 1690. gadu, galvenajās lomās ir balss un klarnete, bet klavieres skan fonā.


Koncerts notiek:

Datums, laiks, vieta

Koncerts

Biļešu cenas

13.09.2002 plkst. 19:00
Melngalvju nams

Muzikālie atklājumi
Vācu, franču un angļu romantiskās mūzikas koncerts neierasta sastāva atskaņojumā - mecosoprāns, klarnete un klavieres (arī tamburīns!)

 

© Hermaņa Brauna fonds & Nordik IT, 2002-2003