Elīna Bukša ir latviešu koncertvijolniece, kuras neierobežoto iztēli un stāstnieces spējas, kā arī absolūti pārliecinošu tehnisko veiklību un māksliniecisko individualitāti izcēlis žurnāls The Strad. 2019.gadā viņa ieguvusi Kulturkreis Gasteig mūzikas balvu Minhenē un 2020.gadā iekļauta City Music Foundation Artists sarakstā Londonā.
Elīna ir uzstājusies tādās ievērojamās koncertzālēs kā Wigmore Hall Londonā, Auditorium du Louvre Parīzē, Laeiszhalle Hamburgā, Palais de Beaux Arts Briselē un Čaikovska koncertzāle Maskavā. Viņa regulāri piedalās Valonijas festivālā (Festival de Wallonie) Beļģijā, Jurija Bašmeta Starptautiskajā mūzikas festivālā Jaroslavļā (Krievijā), Reingavas (Rheingau) mūzikas festivālā Vācijā, Renconctres Musicales dÉvian Francijā, Marvao Starptautiskajā mūzikas festivālā Portugālē un vēl citos festivālos.
Kā soliste Elīna ir uzstājusies ar tādiem orķestriem kā I Virtuosi del Teatro alla Scala, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Sinfonietta Riga, Sinfonia Varsovia, Ljēžas (Liège) Karaliskais filharmoniskais orķestris, Tatarstānas Nacionālais simfoniskais orķestris, Konstances Dienvidrietumvācu filharmoniskais orķestris (Südwestdeutsche Philharmonie Konstanz), Bādreihenhallas (Bad Reichenhall) filharmoniskais orķestris, Maskavas kamerorķestris Musica Viva un Kansajas (Kansai) filharmoniskais orķestris (Japāna). Viņa ir ieskaņojusi Sensānsa (Saint-Saëns) un Lalo vijoļkoncertus ierakstu firmā Alpha.
Vijoles spēli viņa sāka apgūt piecu gadu vecumā un turpināja mācības pie Ogistēna Dimē Karalienes Elizabetes Mūzikas kapelā Beļģijā. 2017.gadā viņa uzsāka studijas pie Kristofa Popena (Christoph Poppen) Minhenes Mūzikas un teātra augstskolā, tās turpinot pie pazīstamās vijolnieces Midori un daudz gūstot Anas Čumačenko (Ana Chumachenco) meistarklasēs.
Elīna Bukša spēlē Vinčenco Panormo (Vincenzo Panormo) 1800.gada instrumentu, kuru viņai laipni aizdevis Harisona Franka fonds (Harrison Frank Foundation).
