http://www.hbf.lv

Izdrukāts: 19.05.2021 @ 06:03


 

Audio ieraksti
Stabat Mater CD

Itāļu baroka mūzikas skaistākās pērles – izcilu Latvijas mūziķu priekšnesumā.

 

Antonio Vivaldi - STABAT MATER

Alesandro Stradella - PIETA SIGNORE

Džovanni Batista Pergolēzi - STABAT MATER

 

Inessa Galante (soprāns)

Sergejs Jēgers (alts)

 

Instrumentālais ansamblis:

Inese Štrāla (vijole)

Maija Siliņa (vijole)

Arigo Štrāls (alts)

Diana Ozoliņa (čells)

Einārs Upatnieks (kontrabass)

Lauma Zutere (ērģeles)

Diriģents Andris Veismanis

 

      Andris Veismanis:“Dž.B.Pergolēzi Stabat Mater partitūra pirmo reizi nonāca manās rokās, kad kopā ar soprānu Ingu Kalnu gatavojos to dziedāt koncertā Reformātu baznīcā Rīgā. Bet tikai tagad, daudzu gadu laikā vairākkārt to atskaņojis gan kā dziedātājs, gan diriģents, esmu kaut nedaudz pietuvojies stāstam, kas ir bezgalīgi cēls –  gan mūzikā, gan domā.

       Visdīvainākais ir tas, ka Jakopo Benedeti teksts pēc 14.gadsimtā dzīvojušā mūka Jakopones da Todi atklāsmēm par nelielo, bet ļoti nozīmīgo Bībeles epizodi, kurā Svētā Jaunava Marija izdzīvo sava Dēla Jēzus Kristus nāvi pie krusta, ir veidots ļoti līdzīgi – ar tikpat  personisku lamento devu. Un dīvaina, sevišķi estētiska ir Ciešanu nasta uz slaveno itāļu vecmeistaru pleciem.

       Laikam ejot, manam Pergolēzi ir pievienojušās A.Vivaldi, L.Bokerīni un A.Skarlati (komponista, kurš pirmais atklāja šo personīgo drāmu mūzikā, apvienojot altu un soprānu ar stīgām) Stabat Mater.

       Nosaukto komponistu skaņdarbu stils, neraugoties uz dažādu sastāvu izmantojumu un dažādiem laika periodiem, kad tie tikuši komponēti un pirmoreiz atskaņoti, savā vērienā un afektācijā ir līdzīgs. Itin kā katrs no viņiem būtu pazinis sava priekšgājēja darbu un iedvesmojies no mūžīgās mīlestības avota virs sevis.

       Šajā albumā ieskaņotais Antonio Vivaldi (1678-1741) Stabat Mater, RV 621(solo altam, divām vijolēm, violai un basso continuo) ir komponēts 1711.gadā, komponistam esot zīmīgajā 33 gadu vecumā, un pirmatskaņots, piedaloties komponista tēvam vijolniekam Pjetro Alesandro, Brešas pilsētā (Brescia) 1712.gada 18.martā, Svētās Dievmātes Septiņu sāpju dienā.

         Lamentācijas par šo skumjo stāstu veido it kā nebeidzamu sāpju apli – 1.,2. un 3.daļa tiek vēlreiz atkārtotas, 7. daļa Eja Mater fons amoris tēlo ūdens (asins) pilēšanu – vienīgi vijolēs, kā basa instrumentu izmantojot altu. Pēc tradīcijas noslēgumā ir ātrs, polifons Āmen.

            Ir zināms, ka A.Vivaldi kā mūzikas skolotājs un vijoļspēles pasniedzējs daudzus gadus strādāja Venēcijas meiteņu konservatorijā Ospedale della Pietà, un, kaut arī tolaik sievietes nedrīkstēja dziedāt baznīcās, daudzi mūzikas iestudējumi tika veikti pašu meiteņu spēkiem –  gan orķestrī, gan korī, gan solo. Tādēļ nav izslēgts, ka kantātes atskaņojumā nedziedāja vis kastrāts, kā to prasīja tradīcija, bet gan kāda skaista alta īpašniece.

            Džovanni Batista Pergolēzi (1710-1736)atšķirībā no Vivaldi savu Stabat Mater (soprānam, altam, divām vijolēm, violai un basso continuo) uzrakstīja kā rekviēmu sev. 26 gadu vecumā pāragri mirušā komponista pēdējais darbs ir tapis 1736. –  viņa dzīves pēdējā gadā Pocuolli (Pozzuolli) franciskāņu klosterī netālu no Neapoles, kur komponists dzīvoja cerībās izveseļoties no diloņa.

       Darbu bija paredzēts atskaņot tai pašā Santa Maria dei Sette Dolori baznīcā Neapolē, kurā pirmo reizi tika atskaņots Alesandro Skarlati Stabat Mater.

Abas solo partijas bija paredzētas kastrātiem, jo Neapoles Conservatorio dei Poveri di Gesu Christo, kurā pats Pergolēzi tika mācījies un strādājis, bija slavena ar saviem izskolotajiem kastrātiem (absolventu vidū bijis pats Kafarelli, kuru Pergolēzi pirms došanās uz Angliju izmantoja savās operās kā primadonnu) – par to liecina virtuozais, dažviet pat operiskais vokālo partiju stils.

            Pergolēzi Stabat Mater iesākas ar baroka laikā bieži pielietoto krusta motīvu stīgās, ko pārņem dziedātāji, it kā attēlojot Mariju, stāvam pie Krusta.

Daudzie dueti tiek papildināti ar solo ārijām, kas veido līdz tam nebijušu garīgas kantātes veidu, kurā jau ir grūti novilkt robežu starp laicīgo, operisko un garīgo – baznīcai rakstīto  mūziku. Īpaši iespaidīgs ir dubultfūgā veidotais duets Fac ut ardeat. Daudzie afektētie numuri finālā beidzas ar polifonu (Presto assai) Āmen.

            Vivaldi un Pergolēzi vijoļvirtuozu spējas viņu kompozīcijās lieliski apvienojas ar ļoti labi izjustu vokāla dabu un teksta būtību.

Albumā ir iekļauts arī viens no pazīstamākajiem itāļu komponista Alesandro Stradellas (1639-1682)darbiem –  PietàSignore. Stradella dzīvoja 17.gadsimtā, taču savās improvizācijās un kompozīcijās domāja kā 18.gadsimta komponists”.

 

Inese Galante

Ineses Galantes dabiski siltā balss laika gaitā ieguvusi dramatiskas krāsas, reizē nezaudējot  lidojuma elpu un sirsnību. 

1982.gadā Inese Galante absolvēja profesores Ludmilas Braunas vokālo klasi Latvijas Mūzikas akadēmijā. Kopš 1982.gada viņa bija Latvijas Nacionālās operas soliste, kur dziedāja daudzas liriskā repertuāra lomas – Sniegbaltīti, Lučiju, Džildu, Adīnu, Margarētu, Violetu, Rozīnu, Mikaēlu... 

1991.gadā Inese Galante pārcēlās uz dzīvi Vācijā, kur viņa bija Manheimas operas teātra un Diseldorfas  DeutscheOperaimRheinsoliste. Šobrīd  viņa ir brīvmaksliniece.

Inese Galante dzied Vācijas, Francijas, ASV un  Izraēlas lielākajos operteātros, prestižās Šveices, Beļģijas, Luksemburgas, Austrālijas, Dienvidkorejas, Francijas, Holandes koncertzālēs. Pieminēšanas vērti ir viņas koncerti Londonā (Barbican Centre, Wigmore Hall, Albert Hall, labdarības solokoncerts Kengsington Palace  pēc karaliskās ģimenes uzaicinājuma un tās klātbūtnē), uzstāšanās uz Stokholmas Karaliskās operas skatuves.

Inesei Galantei ir ļoti plašs kamermūzikas un operu repertuārs. Bet viņas iemīļotākās lomas  ir Verdi un Pučīni varones – Mimī, Violeta, Liu, Džilda, Leonora, Čo-čo-sana, Manona Lesko…

Viņas CD Debut  Holandē saņēmis Zelta (1999) un Platīna (2001) diskus pēc 25 000 eksemplāru izpārdošanas.  BBC atzinusi viņas CD Arietta par labāko albūmu klasiskas mūzikas nominācijā (2000). Britu skaņu ierakstu firma Cаmpion Records, kas laidusi klājā jau 10 dziedātājas diskus, uzskata viņu par savu zvaigzni. Ineses Galantes pārdoto albūmu skaits pārsniedz 200 tūkstošus.

Inese Galante ir sadarbojusies ar tādiem izciliem diriģentiem kā Jehudi Menuhins, Kents Nagano, Mjunvuns Čuns, Valērijs Gergijevs, Antonio Papano, Stīvens Merkurio, Migels Gomess-Martiness, Vladimirs Fedosejevs, Nēme Jervi, Eri Klāss, Vasilijs Sinaiskis.

Dziedātājai ir piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, viņa ir Latvijas Lielās Mūzikas balvas laureāte.

 

Sergejs Jēgers

Pēc mācībām Rīgas Mūzikas internātskolā 2003.gadā ieguvis bakalaura grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur pēc studijām pie profesora Kārļa Zariņa un lektora Andra Veismaņa 2005.gadā beidzis maģistrantūru. Savu meistarību slīpējis Šveices Schola Cantorum Basiliensis pie profesora Andreasa Šolla (Andreas Scholl) un profesora Roberta Ekspēra (Robert Expert) meistarklasēs Francijā.

Kā mūzikas audzinātājs strādājis dienas aprūpes centrā Saule (1997-1999) un bērnu namā Vita (1996-2005).

Dziedātāja gaitas sācis Mūzikas akadēmijas operstudijas Figaro iestudējumos 2000. gadā. Kopš 2001. gada regulāri koncertē Rīgā un citur Latvijā.

2003.gadā Eņģeļa lomā A. Rubinšteina operā Dēmons debitēja Latvijas Nacionālajā operā, ar šo lomu sajūsminot skatītājus arī operas viesizrādēs Savonlinnas operas festivālā Somijā (2004). Uz operas skatuves dziedājis arī Orfeju (K. V. Gluka Orfejs un Eiridike), Rinaldo (G. F. Hendeļa Rinaldo) un Rudžēro (G. F. Hendeļa Alčīna).

Piedalās lielas formas darbu atskaņojumos, kuru vidū ir G. F.Hendeļa Mesija, A. Vivaldi Gloria, Stabat Mater un kantātes Cessate, o mai cessate, O mie porpore piu belle, Nisi Dominus, Dž. B. Pergolēzi Stabat Mater, J. S. Baha Marka pasija un 170.kantāte, H. Persela Oda Sv. Cecīlijai un citi skaņdarbi.

Ārpus Latvijas koncertējis Polijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Vācijā, Lielbritānijā, Jaunkaledonijā un citur.

2005.gadā kā vienīgais kontrtenors ierindojās 25 finālistu vidū prestižajā raidsabiedrības BBC konkursā Pasaules dziedātājs 2005 Velsā (Cardiff Singer of the World 2005). 

2006.gadā izdevniecība  Upe tuviem un tāliem laida klajā Sergeja Jēgera pirmo soloalbumu Ave Musica, bet 2007.gadā –albumu Duende, kurā Sergejs Jēgers muzicē duetā ar saksofonistu Arti Gāgu. Paralēli darbam pie šī albuma Studijā Lokomotīve tapusi dokumentālā filma ar tevi uz tu (režisors Dāvis Sīmanis) par Sergeju Jēgeru, kā arī izveidots videoklips Panis Angelicus (režisore Una Rozenbauma).

 

Andris Veismanis

            Dzimis 1965.gadā. Ieguvis kordiriģenta izglītību Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā profesora Imanta Kokara klasē. 1995.gadā ar izcilību beidzis Mūzikas akadēmijas kordiriģentu nodaļas maģistrantūru, Rīgas Domā atskaņojot J.S.Baha Jāņa pasiju.

Starptautiskā Jāzepa Vītola kordiriģentu konkursa uzvarētājs 1988.gadā.

Studējis simfonisko diriģēšanu pie profesora Jurija Simonova Maskavā un Budapeštā. Senās mūzikas jomā specializējies pie klavesīnista un diriģenta Viljama Kristī Rīgā un Parīzē.

Divkārt saņēmis Latvijas Lielo Mūzikas balvu – 1993.gadā par H.Pērsela operas Didona un Enejs iestudējumu un 1998.gadā par G.F.Hendeļa operas Alčīna iestudējumu. 1994.gadā Budapeštā ieguvis Grand Prix par  F.Lista mūzikas ieskaņojumiem.

Ar koncertiem uzstājies Taivānā, Dienvidamerikā, ASV, Kanādā, Krievijā un vairākās Eiropas valstīs.

Baroka un klasicisma mūzikas speciālists – viens no labākajiem senās mūzikas interpretiem Latvijā. Radošo veiksmju vidū izceļami Henrija Pērsela operu Didona un Enejs un Feju karaliene, Georga Frīdriha Hendeļa operu Alčīna un Akīds un Galateja, Kristofa Vilibalda Gluka operas Orfejs un Eiridīke, Jāņa Lūsēna Putnu operas, Bendžamina Britena operas Skrūves pagrieziens, Morisa Ravela operas Bērns un burvības, Džankarlo Menoti operas Amāls un nakts viesis iestudējumi.

Šobrīd ir Latvijas Nacionālās operas un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģents, Vidzemes kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs un Latvijas Mūzikas akadēmijas diriģēšanas katedras pasniedzējs. Regulāri vada baroka laika komponistu darbu atskaņojumus Latvijas baznīcās, piedalās Senās mūzikas festivālos un projektos Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē, kur viņa vadībā tapušas vairākas izrādes.


RRSCD
[63.54min]

© Hermaņa Brauna fonds & Nordik IT, 2002-2003