Sākumlapa     Izdrukāt

 LV    RU    EN  

Audio ieraksti
Requiem CD

Pirmoreiz vēsturē!

Mocarta Rekviēmu atskaņo četri dziedātāji un instrumentāls ansamblis!

 

V.A.Mocarts –Rekviēms

(А.Mustonena aranžējums)

 

Solisti: Inese Galante (soprāns), Antra Bigača (mecosoprāns), Viesturs Jansons (tenors), Egils Siliņš (bass)

 

Kremerata Baltica Euphonia stīgu kvartets:

Eva Bindere (1.vijole)

Andrejs Goļikovs (2. vijole)

Daņiils Grišins (alts)

Pēteris Čirkšis (čells)

 

Einārs Upatnieks (kontrabass)

Mārcis Kūlis (klarnete)

Atis Asaris (klarnete)

Mārtiņš Grīnbergs (fagots)

Reinis Burkins (fagots)

Prīts Aimla (trompete)
Tāvi Kuntu (trompete)
Ābi Ausmā (trombons)
Pēters Marguss (trombons)
Valters Jurgensons (trombons)
Edgars Saksons (timpāni)

 

Diriģents AndressMustonens

 

 

Mēs zinām, ka savu pēdējo skaņdarbu – REKVIĒMU – Mocarts ir komponējis noslēpumainos apstākļos. Dīvainais stāsts par tā rašanos, komponista pāragrā nāve un uz mūžu zudušais kaps ir kalpojis par pamatu tam, lai 1791. gadā Mocarta dzīve pārtaptu par leģendu.

Varam vien iedomāties, cik spēcīgu iespaidu uz publiku atstātu pabeigtais šedevrs. Taču arī savā nepilnīgajā izskatā, kur blakus maģiski skaistām oriģināllappusēm skan visai skolnieciskas, ko uzrakstījis Mocarta māceklis Zīsmairs, Rekviēms ir kļuvis par Mocarta mākslas visaptverošu simbolu.

Rekviēms, biežāk nekā jebkurš cits Mocarta skaņdarbs, ir izraisījis vairāk jautājumu nekā atbilžu. Skaidrs, ka uz tiem varētu atbildēt vienīgi pats autors. Kur slēpjas šī skaņdarba magnētisms? Kāpēc Mocarts komponēja Rekviēmu pārliecībā, ka raksta to sev pašam? Kas vispār viņam bija Rekviēms? Vai atvadīšanās no zemes dzīves? Vai citas esības priekšnojauta?  Kā tas gadījās, ka kāda dīvaina grāfa neparasto pasūtinājumu komponista uzbudinātā iedvesma pieņēma par zīmi no Augšas, bet melnā tērpto grāfa sulaini – par Mūžības vēstnesi?

Rekviēms slējās augšup kā katedrāle… Ar savu iekšējo dzirdi Mocarts varēja skaidri saklausīt šausminošas ercenģeļu balsis, grēcinieku kliedzienus, lūgšanas pēc mūžīga miera un piedošanas…

Kyrie eleison! Christe eleison! Komponista sāpju atdzīvinātā kanoniskā latīņu valoda bija pārvērtusies par viņa paša lūgšanu. Mocarts domāja par Viņu, kurš savā ceļā uz Golgātu lūdza par cilvēces atpestīšanu. Viņa sāpi saprazdams, Mocarts juta, kā deg Viņa brūces, redzēja, kā lejup pil asinis no ērkšķu kroņa, ticēja, ka Augšāmcelšanās ir tuvu.

Komponists centās pārtulkot savu jūtoņu cilvēkiem saprotamā valodā, viņš  steidzās pārkausēt sevi sīkajās notīs, lai tajās saglabātu pēkšņo atklāsmi un jaunās pazemības jēgu: Nāve ir Draugs.

Taču viņš nepaspēja pielikt punktu un partitūras beigās blakus datumam uzrakstīt savu vārdu – MOZART. Tādējādi iztrūkstošās beigas pārvērtās par Nebeidzamību, bet himna Nāvei kļuva par ceļu uz  Nemirstību.

 

Pirmoreiz šī Andresa Mustonena transkripcija tika atskaņota slavenajā Kuhmo mūzikas festivālā Somijā. To iepazina arī Oļega Kagana festivāla publika Vācijā, klausītāji Lietuvā, Holandē un Itālijā.

ANDRESS MUSTONENS: “Ir gana daudz meistardarbu, kuros izpildītāju sastāvs ir mazāk svarīgs nekā pati ideja – te varētu nosaukt vairākus senus liturģiskos skaņdarbus, Baha Augsto mesu si minorā un Fūgas mākslu, un, protams, Mocarta Rekviēmu. Šī mūzika atrodas it kā starp debesīm un zemi. 

Komponējot Rekviēmu, Mocarts to dzirdēja ar iekšējo dzirdi un tikai pēc tam pierakstīja partijas, katru no tām, iespējams, saklausot kā vienu skanošu līniju. Es esmu diriģējis Rekviēmu vairāk nekā simts reizes un jau sen to uztveru kā polifonisku skaņdarbu, kas ir domāts solistu (dziedātāju un instrumentālistu) ansamblim. Šāda versija man ir emocionāli tuvāka”.

 

Andersa Valla fonds.

Andersa Valla fonds ir dibināts 1981.gadā, lai jaunos cilvēkos rosinātu antreprenieru garu un atbalstītu kultūras pasākumus. Šobrīd tas ir viens no vadošajiem jaunatnes atbalstītājiem Zviedrijā.

 

Andersa Valla fonds uzskata par godu atbalstīt Mocarta Rekviēma ieraksta izdošanu kompaktdiskā un Hermaņa Brauna fonda darbību.


RRSCD
[49.19min]

Apskatīties pasūtījumu vēsturi
Jūsu e-pasts:

© Hermaņa Brauna fonds | Izstrādāts Profero, 2002-2011