http://www.hbf.lv

Izdrukāts: 19.05.2021 @ 05:02


 

Audio ieraksti
Ekumēniskie Ziemassvētki CD

Ekumēniskie Ziemassvētki

 

Vokālā grupa PUTNI

vadītāja Antra Dreģe

Senās mūzikas ansamblis LUDUS

vadītāja Māra Birziņa

Kamerorķestris

diriģents Normunds Dreģis

 

 

1. Es ist ein Ros  entsprungen /Es skaistu rozīt’ zinu           3:33

(korālis M.Jansona apdarē) 

 J.Ābols dziesmu cikls  Poļu kolendas                                 1:26

 

2. Jam jest Dudka                                                       

3. Aniol pasterzom mowil                                                       1:41

4. Dzisaj w Betlejem                                                           1:52

5. Przybiezeli do Betlejem pasterze                                      1:16

6. Wesola nowina                                                               1:54

7. Bracia, patrzcie jeno                                                       2:11

8. Z narodzenia Pana                                                          2:11

                                                                             

9.J.Ābols Armēnijas Apustuliskās baznīcas liturģiskais dziedājums                   1:34

 

10. G.Pelēcis  Рождественское песнопение/Ziemassvētku dziedājums          15:12

 

11. R.Dubra Dziesmas pusnakts tumsā                                                        16:11

 

 

 

Ierakstā piedalās:

 

Vokālā grupa PUTNI (vadītāja Antra Dreģe):

Aija Ziņģīte, Sandra Šteinberga, Santa Lauceniece, Līga Skurule, Solveiga Vītoliņa, Linda Braže, Rasa Riekstiņa, Antra Dreģe ,kā arī Jolanta Strikaite (soprāns) un Andra Āne (alts)

 

Senās mūzikas ansamblis LUDUS (vadītāja Māra Birziņa) (2-8)

 

Kamerorķestris: Dagnija Tuča (blokflauta), Kristīne Stumbure (blokflauta),Ieva Birzkopa (blokflauta,dūdas),  Andris Arnicāns (fagots),Inese Vanaga(oboja), Maija Prēdele (čells), Ainārs Paukšēns (čells), Ilze Dzenīte (vijole), Gunta Jankovska (vijole), Juris Lipšāns (ģitāra), Atis Vintuks (sitaminstrumenti)

 

Diriģents - Normunds Dreģis

 

 Vokālā grupa PUTNI
Vokālā grupa PUTNI dibināta 1993. gadā. To veido astoņas dziedātājas, kuras  savu meistarību guvušas, dziedot Latvijas profesionālajos koros un vokālajās grupās (Valsts Akadēmiskajā korī Latvija, Latvijas Radio korī, kamerkorī Ave Sol, kamerkorī Versija, Rīgas vokālajā grupa, kameransamblī Marana u.c.)
Vokālo grupu PUTNI  vairākkārt atzinīgi novērtējušas starptautiskas žūrijas (godalgotas vietas un Grand Prix piecos koru konkursos).

PUTNU profesionalitātes novērtējums ir  piedalīšanās starptautiskos profesionālās mūzikas festivālos Nordkirhenā un Oldenburgā (Vācija, 1999), IMAGES - foto, cinema, literature et musique ( Francija, 2002 ), Pārsteidzošā Latvija - Étonnante Lettonie (Francija, 2005), Francijas pavasaris – Un Printemps Français (Latvija, 2007).

Grupas PUTNI  repertuārā ir dažādu laikmetu un stilu skaņdarbi, taču īpašu vietu tajā ieņem XX gadsimta mūzika sieviešu balsīm. Laikmetīgās mūzikas ekspresīvās un piesātinātās saskaņas ļauj pilnībā izpausties katras dziedātājas individualitātei un tajā pašā laikā ļoti personiski un tieši uzrunāt klausītāju. Vokālā grupa ir slavena ar drosmīgiem eksperimentiem mūzikas jaundarbu atskaņošanā. Koncertos grupa  labprāt sadarbojas gan ar  izciliem pašmāju mūziķiem (M. Vilsons, E.Saksons, I. Bezprozvanovs, M. Ojala, K.Ojala, D. Tuča, A. Gāga, L. Džeriņš, senās mūzikas ansambli LUDUS, kamerorķestri ARMONICO,  vokālām grupām ANIMA SOLLA, SCHOLA CANTORUM RIGA u.c.), gan ārzemju māksliniekiem (Bostonas profesionālā vokālā grupa TAPESTRY un sitaminstrumentālists Taki Masuko (ASV, 2006), Francijas basku dziedātājs un improvizētājs Benjats Ačiari (Benat Achiary, 2007)).  

Vokālās grupas PUTNI koncertu ģeogrāfija aptver pusi pasaules – koncertēts Latvijā, Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Francijā, Japānā, Austrālijā un ASV.

Grupa PUTNI izdevusi kompaktdiskus Putni (1997), 8 Dienas nedēļā (1999), Pamošanās (2003), Hildegardes dziesmas (2005).

 

Preses atsauksmes par vokālo grupu PUTNI:

...Muzikāli teatralizēti koncerti pasaulē nav jaunums, tomēr nav gadījies dzirdēt tādu savienojumā ar tik vokāli meistarīgu dziedājumu... Neparastie skaņu efekti, kas panākti tikai ar balsi, liecina par īpašu vokālu meistarību..../ Sandra Dragūna, Austrālijas Latvietis, 2001 /

...Liegi, viegli, dzidri, silti – pirmās asociācijas, iedomājoties grupas skanējumu. Grupai tiešām piedien kaut kas no putna kā brīvības simbola – bez stīvuma kaulos, arvien eksperimentējot stilos, balss izteiksmes un priekšnesuma iespējās..../Ieva Tihovska, Mūzikas Saule, 2003/

…Tā vien šķita, ka viņi dziedājuši kopā jau kopš savas dibināšanas dienas. Savā varā pārņēma ne vien saskanīgie tembri, bet arī absolūtā saplūsme mūzikas vielā un tās vienots pārvaldījums. Tā bija ne tikai augstas raudzes improvizācija, tas bija kaut kas līdzīgs gaišredzībai.../I.Lagzdiņa, Brīvā Latvija, 2007

Antra Dreģe

Vokālās grupas PUTNI mākslinieciskā vadītāja Antra Dreģe ir absolvējusi J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas nodaļu(1992). Jau studiju gados dziedājusi tādās Latvijā un ārvalstīs pazīstamās profesionālās grupās kā kameransamblis Marana (1986 -1989), Rīgas Vokālā Grupa (1989 -1990), kā arī kamerkoris Ave Sol (1988 -1993). Kā soliste piedalījusies A.Vivaldi un J.S.Baha kantāšu atskaņojumos Latvijā, Francijā un Izraēlā. Kopš 1996.gada A. Dreģe ir Latvijas Radio kora māksliniece.

1993.gadā A.Dreģe kļūst par vokālās grupas PUTNI māksliniecisko vadītāju.

Bijusi virsdiriģente 48.Latviešu Kultūras dienās Adelaidē (Austrālija).

Veiksmīgi realizējusi vairākus muzikālus projektus – Sieviete mūzikā (2002, 2003), Bridges.Two traditions of Song (2006) u.c.

Līdztekus aktīvai koncertdarbībai, strādājusi arī pedagoģisko darbu (Gaviezes pamatskolā, Rīgas Katoļu ģimnāzijā, Franču licejā), ir vairāku mācību līdzekļu autore. 1996. gadā Latvijas Universitātē ieguvusi maģistra grāds pedagoģijā.

2003.-2007. gadā pasniegusi meistarklases XX gadsimta mūzikas stilistikā Vokaloģijas nometnēs Jumpravā un Krimuldā, kā arī vadījusi praktiskas nodarbības balss aparāta trenēšanā un darbā ar repertuāru vokālo ansambļu vadītājiem.

 

Senās mūzikas ansamblis LUDUS  

Tas dibināts 1988.gadā. Ansambļa repertuārā ir renesanses un agrīnā baroka mūzika. Ansambļa dalībnieki ir augsti profesionāli, Latvijā un ārvalstīs pazīstami mūziķi, kas ilgu laiku specializējušies senās mūzikas atskaņošanā. Šī projekta ietvaros autentisko instrumentu skanējums pirmo reizi tiks izmantots latviešu mūsdienu mūzikā.

 

Normunds Dreģis

Latvijas Nacionālās operas diriģents (kopš 1996.gada) un Jāzepa Mediņa mūzikas skolas kamerorķestra Armonico mākslinieciskais vadītājs (kopš 2004.gada).
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvis profesionālo maģistra grādu mūzikā (2003), mākslas bakalaura grādu simfoniskā orķestra diriģēšanas specialitātē  pie profesora  Viestura Gaiļa (1997) un bakalaura akadēmisko grādu kordiriģēšanas specialitātē  pie profesora Imanta Kokara (1992).

Profesionāli pilnveidojies pie profesora Folkera Vangenheima Ķelnes Mūzikas augstskolā, Vācijā (1997 -1998), pie profesora  Eri Klasa Sibēliusa akadēmijā Helsinkos, Somijā (1995), un profesora Helmūta Rillinga meistarkursos Štutgartē,Vācijā (1992).

Rīgas Muzikālā teātra galvenais diriģents (1994 -1996), orķestra diriģents (1992 -1994); garīgās mūzikas kora Arcus dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs (1990 -1993), kā arī Saldus jauniešu kora Balti mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents (1988 -1992).

Koncertējis ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, Jauno Reinas kamerorķestri (Ķelne, Vācija), Dienvidvestfālenes Filharmonijas orķestri (Vācija) un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas simfonisko orķestri.

Pedagogs un kamerorķestra diriģents Starptautiskajos latviešu jauno mūziķu meistarkursos Ogrē (kopš 2004.gada). Riharda Vāgnera biedrības stipendiāts (1997), Jāzepa Vītola Starptautiskā diriģentu konkursa diplomands (1988).

Diriģenta repertuārā ir vairāk nekā 20 operas, baleti un operetes, kā arī V.A.Mocarta, L.van Bēthovena, F.Šūberta, H.Berlioza, F.Mendelszona-Bartoldi, S.Franka, J.Brāmsa, P.Čaikovska, D.Šostakoviča, B.Bartoka, B.Britena, E.Dārziņa u.c. komponistu simfoniskā mūzika.

 

 

Georgs Pelēcis (1947)

Komponista un pedagoga Dr.art. Georga Pelēča darbības lauks ir visai plašs: viņš ir mūzikas teorijas katedras profesors (specializācija - polifonijas vēsture un teorija) Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Latvijas Komponistu Savienības biedrs, vairāk nekā 30 rakstu autors par viduslaiku, renesanses, baroka, kā arī latviešu komponistu mūziku. Strādājis dažādos žanros: viņa darbu klāstā ir simfonija, koncerti, oratorijas, kantāte, kamermūzika, dziesmas korim un latviešu tautas dziesmu apdares. Komponists piedalījies vairākos festivālos Rīgā, Maskavā, Pēterburgā, Londonā, Zalcburgā, Lokenhauzā, Sietlā un citur.

Georga Pelēča mūzika ir tīras, pozitīvas enerģijas caurstrāvota. Šīs īpašības ģenētiskās saknes meklējamas tiklab renesanses un baroka mūzikā, kā arī minimālistu estētikā. Georga Pelēča daiļradei tā piešķir piesātinātu garīgu vitalitāti, savukārt latviešu mūzikā kopumā ienes jaunu, spilgtu, līdz šim nepazītu krāsu. No visiem apzīmējumiem, ko autors pats un mūzikas kritiķi devuši viņa mūzikai, visatbilstošākais ir jaunā vienkāršība – mūzikas stils, kura harmoniskais ideāls ir eifonija. Komponists distancējas no drāmas un dvēseles duālisma. Georga Pelēča mūzikai nav nekā kopēja ar stilizāciju, tomēr tajā ir sadzirdamas simpātijas pret pagājušo gadsimtu mūziku un dziļa tās likumību izpratne.

 

 

Juris Ābols(1950) 

            Komponists un flautists, spēlējis Latvijas Nacionālās operas orķestrī (1976 -1978); darbojies instrumentālajā trio kopā ar komponistu Edmundu Goldšteinu un vijolnieku Jāni Bulavu. Agrīnajos skaņdarbos sliecas uz neordināru izteiksmes līdzekļu izmantošanu, vēlākajos - ietonē skaņurakstu ar attālu un senu mūzikas kultūru elementiem. Orientālu kultūru atblāzma, dažreiz pat it kā nesavienojamas kultūras zīmes ļauj daļu sacerējumu uztvert kā komponista sava veida kultūrvēsturisko disnejlendu (Imants Zemzaris). Tomēr Jura Ābola jaunradei nav svešs arī psiholoģisko raksturojumu asums un vizuāli teatrāla tēlainība. Iekšējās pasaules atklāsmē jūtama autora distancēšanās. Vienīgais latviešu dadaists mūzikā. Viņa radošajā mantojumā ir visdažādāko mūzikas žanru paraugi – no mūzikas solo instrumentiem līdz lielas formas vokāli simfoniskiem darbiem.

 

 

Rihards Dubra (1964)

Galvenie daiļrades žanri – kora, simfoniskā un vokāli instrumentālā mūzika. Pamatā raksta garīga satura mūziku, izmantojot Bībeles tekstus vai tematiku.

Riharda Dubras daiļradē vērojama interese par gregoriku, viduslaiku un renesanses mūziku - šo laikmetu tehniskie paņēmieni tiek mūzikā sakausēti ar XX gadsimta beigu minimālisma stilu un sonoristiku. Riharda Dubras kora darbi un vokāli instrumentālā mūzika tiek bieži atskaņota starptautiskos festivālos un koncertos. Angļu auditorija Riharda Dubras  garīgo kora  mūziku pat nodēvējusi par latviešu motetēm. 2003.gadā par  kompozīciju Te Deum saņēmis Lielo Mūzikas balvu.

 

 

Mortens Jansons (1965)

Zviedru komponists, kordiriģents un mūzikas pedagogs Upsalā un Stokholmā. Viņa vokālie darbi galvenokārt rakstīti sieviešu balsīm.

 

 

 

 

Lai tuvinātu lielākās kristīgās konfesijas, katoļu baznīca 1965. gadā aizsāka Ekumēnisko kustību.

Ekumēnisms mūzikā – armēņu, katoļu, pareizticīgo un  protestantu Ziemassvētku melodijas Riharda Dubras, Georga Pelēča, Jura Ābola kompozīcijās!

Ierakstā pazīstami baznīcas dziedājumi un oriģinālmūzika skan  latviešu, krievu, poļu, vācu un armēņu valodās. Astoņu dziedātāju balsis papildina kamerorķestris, kura neparastais sastāvs - senie un klasiskie mūzikas instrumenti vienotā ansamblī – palīdz radīt īpašu muzikālo gaisotni.

Riharda Dubras kompozīcijā izmantota baznīcas dziedājumiem tuva melodika, izvairoties no burtiskiem Ziemassvētku dziesmu citātiem. Kompozīcijā atpazīstam gan gregoriku, gan korāļus, gan jauniešu vidū populāro Tezē (Taize) dziedājumu stilistiku. Tas viss kopumā kalpo ekumēnisma pamatidejas atklāsmei – Dievs ir viens.

Šī vienīgā Dieva atziņa mani iedvesmoja radīt programmu Ekumēniskie Ziemassvētki. Kā muzikālu projektu vadītāja esmu strādājusi luterāņu un katoļu baznīcās, savās profesionālajās mūziķes gaitās -  daudz dziedājusi pareizticīgo mūziku. Mani vienmēr pārsteigusi un aizkustinājusi baznīcas mūzikā sajūtamā pacilājošā Gara klātbūtne. To var sadzirdēt un sajust vienmēr, vienalga, kurai konfesijai šī mūzika pieder.

Programmas pirmatskaņojums notika 2006.gada 6.decembrī Rīgas Domā. Gada laikā – starp diviem Ziemassvētkiem - tapa šīs mūzikas audioieraksts, kas nu tiek prezentēts kompaktdiskā Ekumēniskie Ziemassvētki.

              Antra Dreģe /vokālās grupas PUTNI vadītāja, idejas autore/

 

 

…Ziemassvētku dziedājums uzrakstīts pēc vokālā ansambļa PUTNI rosinājuma, lai ietvertu pareizticīgo tekstus un mūziku dažādu kristiešu konfesiju svētku gavilēšanas panorāmā.

Skaņdarbs apvieno ukraiņu koļadku žanra tekstus un dziesmas ar autora oriģinālmūziku. Kompozīcijas kopsaucējs ir Jēzus Kristus un Dievmātes Marijas slavinājums, bagātinot vokālā ansambļa skanējumu ar vairāku instrumentu piedalīšanos – blokflautām, fagotu, oboju, vijolēm, čellu, ģitāru u.c. Sākumā un beigās skan Pareizticīgo baznīcas Ziemassvētku tropārs.

Georgs Pelēcis

 

...Cik viegli gan piedabūt tautas apvienoties: te „cīņām par jaunas pasaules celtniecību”, „par demokrātiju”, te „pret dabas stihiju”, „pret teroru”. Apvienoties vienai „Visu cilvēku Dieva” atziņai – tikpat kā neiespējami...Ir dīvaini, ka XXI gadsimtā, kosmosa bezgalību pētot un mērot, dažs mēģina Viņa bezgalību mērīt olektīm vai latiem...

Latvieši izsenis pazīstami ar savu konfesionālo iecietību: tolerance – jebkuras kultūrtautas identiskuma pazīme, bet ekumēnisms – viena no visaptverošu kultūrtradīciju humānām izpausmēm. Par ticības nepieciešamību pieklājas diskutēt drīzāk akmens laikmeta alās, nekā Eiroparlamentā: Dievam nav ne tautības, ne naudas, ne arī automobiļa, bet vai tādēļ kādam jāiedomājas sevi par Viņu varenāku? Un garu ar varu, kā tas izsenis zināms, ir neiespējami uzvarēt /Ebr.4:12/.Tāpēc lai Viņam gods, miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts /Lūk.2:14/.

Ekumēnisma kustība – kopīga visas cilvēces atziņa. Pateicoties kopīgajām indoeiropeiskajām saknēm dažādu Eiropas tautu folklorā, izkristalizēt kopīgas intonācijas, pat – arhetipus, nav grūti.

Kā apliecinājums tam kalpos šovakar dzirdamie poļu, armēņu un koptu – kristīgo ēģiptiešu – Ziemassvētku dziesmu sabalsojumi Centrālās Eiropas, vispirms – Austrumbalkānu, muzikālās tradīcijas kontekstā: šeit pirms deviņiem tūkstošiem gadu radīti pamati vēlāko Eiropas nāciju un tautu civilizācijai. Par to, cik šie pamati stipri, lai katrs šovakar pārliecinās pats.

                                                Juris Ābols

 

 

HBF 005 

 www.hbf.lv  

All rights reserved 

P Carmina Baltica

C Hermaņa Brauna fonds

Ierakstīts Anglikāņu baznīcā 2007.gada janvārī – jūnijā.

Skaņu režisors Modris Bērziņš

Dizainere Natālija Sinčuka

Tulkotāja Maija Treilona

Korektore Sandra Ņedzvecka

Ieraksta producente Antra Dreģe

Kompaktdiska producente Inna Davidova

© Hermaņa Brauna fonds & Nordik IT, 2002-2003