BENI ŠMIDS (Beni Schmid, vijole, Austrija)
Šīs slavenais mākslinieks spēlē klasiku tikpat spoži, kā Fricis Kreislers, bet džezu kā pats Stefans Grapelli
Šis ir vienīgais gadījums mūzikas vēsture, kad vijolnieks, kurš, būdams pasaulslavens ar savām Baha, XIX gadsimta romantiķu un XX gadsimta modernistu mūzikas dziļajām interpretācijām, izsauc arī neaprakstāmu džeza mūzikas cienītāju sajūsmu. Benjamina Šmida daiļradē abi virzieni radušies un sadzīvo paralēli, un ir grūti pateikt, kurā no tiem mākslinieks sevi izsaka pilnīgāk. Drīzāk jāteic abos.
Vēl 1985.gadā Jehudi Menuhina konkursā Parīzē toreiz vien nedaudziem zināmais jauneklis Benijs Šmids tika apbalvots ar pirmo prēmiju džeza un improvizācijas kategorijā. Bet Čaikovska Vijoļkoncertu, ko finālā atskaņoja Šmids, laikraksts Le Monde toreiz nodēvēja par konkursa sensāciju. Prēmijas Šmidam pasniedza Stefans Grapelli un Jehudi Menuhins.
Abi dižie mūziķi jauneklim deva savu svētību un pieredzi, sajuzdami viņā katrs sava darba tupinātāju. 1985.gadā septiņpadsmitgadīgais Šmids debitēja Zalcburgas festivālā, kopā ar Jehudi Menuhinu atskaņojot Baha dubultkoncertu. Bet kopā ar Stefanu Grapelli Šmids uzstājās džeza koncertos (laikā no 1986. līdz 1994.gadam), tostarp - Parīzē, Vīnē un Zalcburgas festivāla atklāšanā 1994.gadā.
Būdams Vīnes iedzimtais un vīnietis savā izglītībā, dvēselē un mentalitātē, Šmids mācījies arī Zalcburgā un Filadelfijā (Kērtisa institūtā). Viņa starptautisko uzvaru vidū ir pirmā vieta Karla Fleša konkursā Londonā (1992.). Arī tā kalpoja spīdošai karjerai pasaulslavenās koncertzālēs. Šobrīd Šmids ir viens no savas paaudzes vadošajiem vijolniekiem Eiropā.
Spēlēt kopā ar viņu par godu uzskata tādi diriģenti kā Seidži Ozava, Jurijs Temirkanovs, Vladimirs Fedosejevs, Fabio Luīzi un Sauļus Sondeckis un tādi kolektīvi kā Parīzes orķestris, Francijas Nacionālais orķestris, Londonas, Sanktpēterburgas un Čehijas filharmoniskie orķestri, Anglijas kamerorķestris, Vašingtonas Nacionālais simfoniskais orķestris, Indianopoles un Baltimoras orķestri, Mozarteum orķestris
Šmida koncertu programmas allaž raisa publikas un kritiķu uzmanību. Viņa konceptuālais Baha sonāšu un partitu cikls kombinācijā ar Izaī sonātēm radīja lielu interesi 2000./2001.g. sezonā. Šmids to atskaņoja Zalcburgā, Vīnē, Minhenē, Londonā, Sanfarncisko, Tokijā un Kalgarī. Tam sekoja visu Mocarta vijoļkoncertu cikls (ar orķestri Mozarteum) un visu Mocarta un Bēthovena vijoļsonāšu cikls. Šmids atskaņo arī XX gadsimta dižgaru mūziku Albana Berga, Bendžamina Britena, Riharda Štrausa skaņdarbus.
Viņa skaņu ieraksti ne reizi vien godalgoti Anglijā (editors choise, Gramophone), Francijā (Diapason d'Or un cinque diapasons), Vācijā(Preis der deutschen Schallplattenkritik un fünf Sterne, Fonoforum)
Beni Šmids spēlē 1731.gada Stradivāri vijoli.
|